Augustā Jaunais Rīgas teātris (JRT) uzsāk 2024./2025. gada teātra sezonu ar Alvja Hermaņa kinofilmas "Baltais helikopters" izrādēm. Tā ir režisora Alvja Hermaņa versija par katoļu pāvesta Benedikta XVI pēdējo dienu pirms atkāpšanās no amata.
Filmā pāvesta lomā ir Mihails Barišņikovs, lomās Guna Zariņa, Regīna Razuma, bet Kaspars Znotiņš ir pāvesta privātsekretāra arhibīskapa Georga lomā.
Izrāde "Baltais helikopters" JRT pirmizrādi piedzīvoja jau 2019. gada nogalē, un pēc pāris gadiem tika nofilmēta arī filma, taču tās pirmizrāde pie skatītājiem atceļos tikai tagad – 2024. gada 9. augustā. Kāpēc bijis jāgaida tik ilgi?
"To droši vien var nosaukt arī par tā saucamo kovidrindu, kas dažiem mākslas darbiem ir izveidojusies. Sevišķi kinematogrāfā – tur vienkārši filmas stāv rindā, kad tām vajadzētu rīkot pirmizrādes, jo ļoti daudz tika saražots. Tajā skaitā arī pie mums. Alvis [Hermanis] aizrāvās ar kinematogrāfu pandēmijas laikā, un pēc "Aģentūras" viņam gribējās vēl kaut ko šajā lauciņā pamēģināt," stāstīja Znotiņš.
Turklāt Hermanis nebija vienīgais. Arī tērpu māksliniecei un filmas māksliniecei Kristīnei Jurjānei radās ideja, ka šo izrādi vajadzētu kaut kā vēl detalizētāk un izvērstāk parādīt skatītājiem tuvplānā.
"Tā pat nav īsti filma. Tā ir filma, bet tā ir tāda dīvaina filma. Kādreiz, 70.–80. gados, bija tā saucamie televīzijas iestudējumi, kas speciāli televīzijai tika taisīti. Tas žanrs gandrīz vai pilnīgi ir izzudis, bet, no otras puses, tā ir visīstākā filma. Tā bija īsta filmēšana, tā bija īsta kino komanda ar tehniku un augstas raudzes profesionāļiem," stāstīja Znotiņš.
Filmas uzņemšana notika 2021. gadā, kad pandēmijas dēļ teātriem bija tukšā sezona un ļoti maz izrāžu. Savukārt pēc pandēmijas atkal bija jāražo, kā Znotiņš pauda, ļoti daudz izrāžu, un ir bijusi arī vēlēšanās filmu izrādīt jaunajā teātra ēkā.
"Vienkārši tā filma... Viņa ir tik skaista, ka viņai vajadzēja to jauno māju," pauda Znotiņš.
Tikmēr jautājumi, kurus uzdod filma, šo gadu laikā ir tikai saasinājušies, līdz ar to filma ir kļuvusi vēl aktuālāka, vērtēja aktieris.
"Tas ir Alvja temats. Tā ir Alvja Hermaņa sāpe, un par to viņš arī runā šajā darbā – liberālisms, relatīvisms iepretī konservatīvismam un tam, kas bijis pirms mums. Īsi sakot, mans varonis izprašņā Benediktu, izprašņā pāvestu, un viens no tiem jautājumiem ir: jā, bet jūs jau pats savulaik bijāt reformators, jūs pats darījāt to 60. gados, kad katoļu baznīca arī bija spiesta mainīties, jo katoļu baznīca visu laiku sastopas ar jautājumiem un ir spiesta mainīties cauri laikam," stāstīja Znotiņš.
Runājot par to, ko kino valoda šajā stāstā pasaka tādu, ko varbūt nevarēja izdarīt uz teātra skatuves, aktieris norādīja, ka tā ir pietuvošanās noslēpumam.
"Tuvplāns – Mihaila Barišņokova tuvplāns. Tas, kā viņš strādā, tā ir tāda kā pietuvošanās noslēpumam. Noslēpuma tēma arī caurvij šo darbu. Reiz man viens katoļu mācītājs teica: kas mums ir tāds īpašs, mums, katoļu priesteriem? Viņš teica: tas ir noslēpums. Tā kameras acs, kameras skatiens it kā pietuvina tam noslēpumam. Protams, tas viss ir tā gaisīgi, bez nekā konkrēta. Šajā ziņā tas darbs ir universāls, jo katrs, kas šo darbu skatīsies, var pats risināt savus neatbildētos jautājumus. Un klusums. Tur ir liela vieta klusumam," stāstīja Znotiņš.
Uzsākot jauno 2024./2025. gada teātra sezonu jaunajā JRT ēkā, Znotiņš atzina, ka nekādas īpašas sajūtas viņu nepārņem – ir kārtējā sezona, kurā jādara darbs, un sajūtas būs pēc tam.
"Kā teica mūsu direktore – mums ir iedots brīnišķīgs, ļoti labs un dārgs resurss, kas ir tā mūsu māja. Tajā ziņā es jūtos lutināts, tādu kā nepelnītu dāvanu saņēmis, bet ko tur daudz runāt, ko tur daudz jūtināties, ir vienkārši jāstrādā un jātaisa jaunas izrādes, lai skatītāji varētu atkal nākt uz mūsu teātri. Kā saka Alvis Hermanis – bez sentimentiem, ir jādara tas, kas ir jādara, un tad jau būs tās sajūtas. Svarīgi, lai sajūtas ir mūsu skatītājam," uzsvēra Znotiņš.
