Izvadīšana notiks sestdien, 10. augustā, pulksten 10.00 Rīgas Krematorijā.
Arnis Akmeņlauks (1937–2024) bija izcils latviešu dokumentālā kino režisors, kura karjera atstāja pēdas Latvijas kino pasaulē.
Akmeņlauka ceļš sākās Vandzenes septiņgadīgajā skolā, Talsu vidusskolas un Talsu Sporta skolas vieglatlētikas nodaļā (1952–1955), Kaspijas Augstākās Jūras karaskolas mīnētāju torpēdistu fakultātē (1955–1959).
Taču tieši aizraušanās ar filmu veidošanu patiesi noteica viņa mūža darbu. Kino veidošanu apguvis, studējot Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūta kinorežisoru fakultātē (1965–1969). Paralēli mācībām Kinematogrāfijas institūtā Maskavā 1961. gadā uzsāka darbu Rīgas Kinostudijā kā inženieris konstruktors, gadu vēlāk kļūstot par kinostudijas administratoru. No 1966. gada bijis režisors Vissavienības Aizsardzības ministrijas kinostudijā, no 1969. līdz 1992. gadam kinorežisors Rīgas Kinostudijā, Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedrs kopš 1982. gada. No 1994. līdz 1997. gadam bijis Rīgas domnieks.
Viens no ievērojamākajiem Akmeņlauka ieguldījumiem bija 1976. gadā viņa iniciētais kinožurnāls "Gaismēnas". Ar "Gaismēnu" palīdzību viņš kritiski atainoja tā laika absurdus, izpelnoties atzinību par saviem skarbajiem un pārdomas rosinošajiem sižetiem. Viņa darbs pie šī žurnāla tika novērtēts ar "Lielā Kristapa" balvu kā labākā dokumentālā filma 1987. gadā. Akmeņlauka mantojums paliek caur viņa ietekmīgajām dokumentālajām filmām un viņa ieguldījumu Latvijas kultūrā un kino.
