Gida lomu, iepazīstinot ar teātri, uzņēmies aktieris Januss Johansons un aktrise Klinta Reinholde, teātra Apaļā zāle ir savā ziņā unikāla, jo te spēlēt izrādes netika pārtraukts visu teātra rekonstrukcijas laiku, tāpēc Januss rāda te esošu šī laika liecinieku – drošības vesti.
Šī zāle tika lietota visu rekonstrukcijas laiku - tas bija brīžiem apgrūtinoši celtniekiem, brīžiem apgrūtinoši aktieriem, bet tomēr izrādes šeit notika.
Teātris ieguvis jaunu spēles laukumu
Protams, mēģināt un spēlēt izrādes celtniecības laikā bija izaicinājums arī sadzīviskā ziņā.
"Kad mēs spēlējām "Nelabos", tā kā mums nebija dušas, tad mēs mazgājāmies bļodās, tas bija ekstrēmākais," atceras Reinholde.
Apaļā zāle arī bija pirmā, kura uzņēma skatītājus pēc rekonstrukcijas.
"Tagad ejam Lielajā zālē iekšā, skatāmies, kas mums ir Lielajā zālē, te ir pilnīgi jauni krēsli, pelēki, smuki, visa zāle nokrāsota, bet skatuvē viss ir palicis tāpat," stāsta Johansons.
Teātra direktore Evita Ašeradena informē, ka drīz jau arī skatītājiem durvis vērs teātra Lielā zāle.
Šobrīd Lielajā zālē noris mēģinājumi, kas būs uz skatuves kopā ar skatītājiem, respektīvi, skatītāji varēs redzēt 4. oktobrī, tas ir sadarbības projekts kopā ar igauņiem, bet Igaunijā pirmizrādi tas piedzīvos jau septembrī, bet Lielo zāli skatītājiem vērs vaļā jau septembra beigās ar "Valmieras puikām", kas te pārcelsies no "Kurtuves".
Pēc rekonstrukcijas teātris ieguvis arī pavisam jaunu spēles laukumu.
"Jaunā zāle, angliski "Black Box"," skaidro Reinholde.
Varēs spēlēt divas izrādes vienlaikus
Protams, rekonstrukcijas laikā jau veikti gan ēkas energoefektivitātes uzlabošanas darbi, gan arī domāts par teātra kolektīva un skatītāju ērtībām, bet, kā atzīst teātra direktore, pats galvenais šobrīd ir zāļu izvietojums.
Visas trīs zāles atrodas šajā daļā, vairs neviena zāle neatrodas administratīvajā ēkā, kā Mansardzāle, kas bija administratīvajā ēkā, kas bija tā sarežģītība, ka aktieri un skatītāji iet pa vienām trepēm un tur evakuācijas prasības vispār netika ievērotas, bet tagad viss notiek vienā ēkā.
Direktore stāsta, ka tagad var spēlēt divas izrādes vienā laikā, ko arī mēģinās jau oktobrī, kad ir dienas, ka spēlēs vienlaicīgi gan Lielajā zālē, gan Jaunajā.
Teātra rekonstrukcija nebūt nenoritēja viegli - to kavēja gan būvniecības sadārdzinājums, gan arī tas, ka demontāžas laikā atklājās, ka savulaik 90. gadu sākumā celtnieki bija ne visai godprātīgi veikuši savu darbu. Taču šobrīd tas viss ir aiz muguras, un nākas iedzīvoties jaunajās telpās.
Labiekārtošanas darbi un visādi sīkumi turpinās vēl joprojām, tā ēkas atklāšana un pieņemšana notiks vēl kādu laiku. Vēl ir jāiekārto Lielā skatuve ar tehniskām lietām, Jaunajā zālē arī jāievelk tehniskās lietas, lai viss būtu tā, kā vajag, un arī visi ražošanas cehi ir jāiekārto atpakaļ, jo teātris bija izvākts tukšs.
Saglabāt saiti ar veco teātri
Teātra rekonstrukcijas gaitā, kā stāsta Ašeradena, izdevies arī saglabāt un nezaudēt arī saikni ar veco teātri.
"Tas, kas labums, ka mums skatuves dēļi ir tie paši, izņemot Jaunajā zālē, mums Apaļajā zālē skatuves dēļi nav mainīti un vispār grīda, ja neskaita tos pamatus, kas ir uztaisīti jauni, grīda daudz kur ir palikusi vecā, un tāpēc arī šis teātris, viņš nav perfekts, jo viņš nav taisns, mēs esam atstājuši arī to pašu slīpumu, tur uz trepēm var redzēt, un tas ir tas, kas mūs iedrošina, ka tas gars ir tepat."
"Svarīgākais, lai teātrī, kurā mēs iejūtamies, kurā esam iekšā, bet tikai sākam iejusties, lai aiz tā visa, kas tur ir, būtu arī izrādes, kas skatītājus "ņem"," saka Johansons.
"Jā, tieši tā, mums tagad uzdevums ir ielikt to dvēselīti iekšā tajā mājā, saglabājusies jau viņa tur ir," uzsver Reinholde.
Pirmā pirmizrāde atjaunotajā teātra ēkā būs jau otrdien, kad arī skatītājiem būs iespēja iepazīties ar teātra ēku.
