"Mana profesija ir runāt ķermeņa valodā," tā par mīlestību uz dejas mākslu izsakās ukraiņu horeogrāfs un režisors Radu Poklitaru.
"Tā ir mana profesija, un tas ir vienīgais, ko māku darīt tiešām labi. Es vēl labi gatavoju ēst un vadu mašīnu. Ja ne deja, es būtu pavārs, kurš izvadā ēdienus," joko horeogrāfs.
Programmā "Dejot, lai dzīvotu" Kijevas Modernā baleta teātra solistu izpildījumā iekļautas dejas miniatūras un priekšnesumi, ko Poklitaru radījis, iedvesmojoties no Pētera Vaska mūzikas.
"Es klausījos, klausījos viņa koncertu čellam un domāju. Nedaudz iedvesmojos no Bertoluči "Sapņotājiem". Tur gan viņu ir trīs, bet es radīju ko radniecīgu, par to, kā var sarežģīti, interesanti, dīvaini, agresīvi dzīvot šai mūzikā," teic ukraiņu mākslinieks.
Pirmo reizi ar Vaska mūziku Poklitaru sastapās, iestudējot deju "Vientuļais eņģelis" festivālam "Pētera Vaska mūzikas aprīlis" Cēsīs.
Ar horeogrāfu izveidojusies sadarbība, ko pats Vasks dēvē par garīgu radniecību: "Tā ir komponistam tāda dāvana, ka man trūkst vārdu! Mūzika kopā ar deju, tas ko Radu ir izveidojis, tas ir brīnums.
Man bira asaras, uz visu to skatoties.
Tas ir kaut kas neticams! Es neesmu nevienu takti rakstījis speciāli dejošanai, bet mana mūzika, izrādās, diezgan daudz tiek izdejota pasaulē. Jāsaka, ka Radu šī jau ir otrā reize, ka viņš iestudē manu mūziku. Un tās sajūtas ir lielākās virsotnes."
Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis atzīmē: "Viņš nebeidz pārsteigt. Šis viņa pēdējais darbs ir viens no labākajiem, ja ne labākais. Te ir viss sakoncentrēts. Te ir tehnika, dejas valoda, dueti, ārkārtīgs dramatisms. Piepildīts viss. Mūzika pati par sevi. Te ir tāda esence!"
Pats Radu Poklitaru piebilst: "Viss strādā kontrastos. Mēs to zinām pēc akadēmiskās mūzikas, sākot no Baha. Allegro, adagio, staccato, legato. Tam visam jābūt līdzās, un tad tas strādā. Kā teica Stravinskis – horeogrāfija nedrīkst pakļauties mūzikai, bet arī būt pretrunā ar to."
