Operas galvenās varones prototips ir reāla persona – 18. gadsimta franču aktrise, Parīzes teātra "Comédie-Française" zvaigzne Adrienna Lekuvrēra.
Kā atzīst franču režisors Vensāns Busārs – viņu šī personība ļoti fascinē, viņš pats režisora gaitas sācis tieši "Comédie-Française" teātrī, kur allaž viņa skatu piesaistījis foajē redzamais leģendārās aktrises portrets.
Operas centrā ir kaislīgais mīlas romāns, kas aktrisi saistīja ar Saksijas grāfu Moricu, taču viņu attiecības izrādījās daļa no traģiska mīlas trīsstūra.
Itāļu komponists Frančesko Čilea operu sarakstīja gandrīz 200 gadus vēlāk sava laika mūzikas garā, bet, kā uzskata režisors Vensāns Busārs – viņam izdevies panākt ļoti spēcīgu muzikālo un dramatisko kvalitāti: "Pirmā lieta, kas man jāpasaka, man šī mūzika ir ļoti tuva, tā mani iedvesmo. Savā ziņā to ir viegli iestudēt, jo tā kaut kā dabiski "ieguļas" dziedātāju balsīs un ķermeņos.
Ar šo stāstu es gribu dot iespēju ikvienam tikt aizkustinātam. Mūzika patiešām ir ļoti iedarbīga, tā patiks arī cilvēkiem bez priekšzināšanām, jo tā rada īsti dramatisku efektu labā nozīmē.
Mani iedvesmo arī operas spēcīgā varone, es viņu uztveru kā mākslas pasaules simbolu. Strādājot ar galvenās lomas dziedātājām, es cenšos panākt, lai viņas ne tikai izdzied lomu, bet spēj arī aktieriski emocionāli uzrunāt, jo tas šajā lomā ir ļoti svarīgi."
Jauniestudējuma muzikālais vadītājs Mārtiņš Ozoliņš Čilea operu raksturo kā 19. gadsimta itāļu tradīcijās balstītu mūziku, kas izpaužas gan vokālā ziņā, gan dramaturģiski: "Mums katrā gadījumā tas ir liels izaicinājums no tā viedokļa, ka šeit liela loma ir ārijām, duetiem, tieši solistu vokālām izpausmēm. Tajā pašā laikā nepazaudējot izrādes temporitmu.
Brīnišķīgi mēs strādājam kopā ar režisoru Busāru, saprotamies no pusvārda. Mums viss ir pakļauts mūzikai, operas dramaturģijai un loģikai."
Titullomu operā dziedās Tatjana Trenogina un Jūlija Vasiļjeva. Trenogina stāsta, ka Adriānas loma viņai ir ļoti tuva, jo arī viņa nespēj iztēloties savu dzīvi bez teātra, bet aktieriski šo lomu piepildīt nebūt neesot tik viegli: "No vienas puses, esmu operas soliste, tātad arī aktrise, bet, no otras puses, man jābūt aktieriski spēcīgākai nekā citās operas lomās.
Adriāna ir patiesa un īsta. Frančesko Čilea uzrakstījis visus raksturus tik krāsainus, mums jāseko viņam."
Jūlija Vasiļjeva stāsta, ka, sākot strādāt pie lomas, viņa allaž izveido savas atveidojamās varones psiholoģisko portretu, un viņa atklājusi, ka divi atslēgas vārdi, kas raksturo Adriānu, ir uzticība un patiesība. Dziedātāju interesējis papētīt arī operas centrā esošā mīlas trīsstūra psiholoģiskās nianses: "Strādājot pie iestudējuma, es izlasīju psiholoģisko rakstu par Karpmana trijstūri, kurā ir trīs pamatvaroņi – upuris, agresors un glābējs. Šīs operas gaitā mēs redzam, kā Adriāna kā galvenais personāžs no upura lomas pārtop par glābēju un beigās, pārņemta ar greizsirdību un atriebības vēlmi, pārtop arī par agresoru.
Tas stāsts, manuprāt, ir nevis par to, kā mirst Adriāna, bet par to, kā mirst labais cilvēkā, kā mirst patiesība."
Jauniestudējums "Adriāna Lekuvrēra" atklāj Rīgas Operas festivālu, kas noritēs līdz 21. jūnijam.
