No brīža, kad norisinās romāna darbība, ir pagājuši vairāk kā 100 gadi, bet kādas paralēles varam vilkt arī šodien ar šo laiku?
Jaunības romantika
Izrāde sākas ar jaunās skolotājas Ritas Gravas ierašanos Valmierā, Oša privātā zēnu proģimnāzijā.
Jaunajai skolotājai nākas iepazīt gan provinces pilsētas dzīvi, gan arī, protams, skolas audzēkņus, Valmieras puikas, kuriem ir gan ar jaunības romantiku saistīts nemiers, pirmo jūtu dzimšana, gan arī arvien pieaugošs protests varai. Skolotājas Ritas Gravas lomā iejutusies Klinta Reinholde.
"Viņi ir nemiera pilni, ar vēlmi mainīt esošo sistēmu. Arī skolotāji, kas tajā visā ir iesaistīti, kā tas virzītājs, lai puikas ietu to pareizo ceļu un tādā ziņā tā ir arī slavas dziesma skolotājiem, jo tāpēc, ka ir ļoti svarīgi ar kādiem skolotājiem tu, kā jauns cilvēks, šajā laikā saskaries, ar labiem, vai sliktiem un tas ļoti ietekmē to tavu nākamo dzīves ceļu, vai tas būs uz pareizo, vai nepareizo pusi."
Krievijas imperiālisma tēls
Viens no tēliem, kas izrādē ataino tā laika gaisotni, ir krievu valodas skolotājs Smirnovs.
Pagājušajā pavasarī beidzis Kazaņas universitāti, atsūtīts uz šejieni pārkrieviskot jaunatni, bez panākumiem māca puikām mīlēt caru un krievu kultūru.
Par šo skolotāju Pāvils Rozītis romānā raksta: "Puikas klasē pret Smirnovu izturējās pavisam sazvērnieciski. Sausi atbildēja un sarunās neielaidās. Tādēļ klasē aizvien bija savāds saspīlējums, kas katru mirkli vārēja eksplodēt atklātā sadursmē."
Krievu valodas skolotājs Smirnovs, kurš tātad ieradies šeit pārkrieviskot latviešu jaunatni, Valmieras puikas, nu tāds, vairāk simboliskā izpratnē tāds Krievijas imperiālisma tēls.
Tieksme pēc brīvības
Izrādē atveidot Smirnovu uzticēts aktierim Eduardam Johansonam.
"Nu slikti viņam veicas, slikti, jo Valmieras puikas ir traki un nevēlas klausīties un tad finālā viņam diezgan skarbi ir un grūti ir pieņemt šo dzīvi Valmierā."
Bet kāpēc šobrīd teātrī izvēlēts stāsts par Valmieras puikām? Režisors Jānis Znotiņš atzīst, ka šis Pāvila Rozīša darbs ir saistījis jau sen.
Jautājums bija, kad tikai, nu tad šis brīdis gan tajā ziņā, kas notiek apkārt pasaulē, gan tajā, ka ir ienācis jaunais kurss teātrī, tad tie saskaitāmie salikās. Nu viņš jau ir ļoti aktuāls, jo tā cilvēka tieksme pēc brīvības vienmēr būs.
Režisors vērtē, ka arī varam vilkt daudzas paralēles, kas saista Valmieras puikas ar šodienu.
"Krievijas impērija kārtējo reizi gribēja sev pievienot jaunas teritorijas un kārtējo reizi pierādījās, ka Krievijas armijas varenība ir pārvērtēta, nejēdzīgais karš un lielie cilvēku upuri vairoja neapmierinātību un tuvināja briestošo revolūciju."
Brīvība nav pašsaprotama
Teksti, kur runā par bezjēdzīgo Krievijas karu ar japāņiem, kur metodes un līdzekļi ir tie paši, ko šobrīd Krievija īsteno Ukrainā, tāda gaļas mašīna arī tajā laikā, tad vairāk lasot un iedziļinoties, tās sakritības ir daudz.
Arī aktieri Klinta Reinholde un Eduards Johansons vērtē, ka šī izrāde liek aizdomātos par šodienu, par to, ko varam zaudēt.
"Paralēles, protams, ka mēs varam vilkt, man pašam, no tādas smirnoviskās puses šķiet, interesanti atrast to imperiālistisko augstprātību, kas tieši disonē ar to Valmieras puiku cīņas sparu, es domāju, ka tur arī ir paralēle, mēs varam skatīties uz to politisko situāciju un to, kas mums notiek arī apkārt sabiedrībā," atzīst Johansons.
"Tā tēma, ka kopumā skatoties, tā brīvība ir kaut kas ļoti trausls, kas ir jānotur, kas varbūt manai paaudzei šķiet pašsaprotams, lai gan vairs jau nē, kopš kara Ukrainā diemžēl tas vairs nešķiet pašsaprotams jēdziens un tādā ziņā tas ir aktuāli, pirmkārt, kā šajā gadījumā – iegūt brīvību, bet mūsu uzdevums ir noturēt to brīvību, tad, kad tā ir," uzsver Reinholde.
Jāatbild uz neērtiem jautājumiem
Bet režisors Jānis Znotiņš akcentē vēl kādu izrādes līniju, kas liek aizdomāties gan par vēsturi, gan par mums pašiem.
"Mums latviešiem diezgan grūti ir runāt par neērtiem jautājumiem, jo pret ko viņi cīnījās, viņi visi, šie revolucionāri bija vienoti, bet tas jautājums par, ko viņi katrs cīnījās, bija mums šodien ļoti sāpīgs, jo skaidrs, ka mēs tā labprāt jūsmīgi runājam par Valmieras puikām, bet jāatceras, ka, jā, daļa no Valmieras puikām domāja un viņu ideāli bija brīva Latvija, bet daļai un lielai daļai bija diezgan sarkani ideāli, tur ir arī ļoti konkrēti varoņi no Valmieras puikām, kā Kļavam prototips ir Ivars Smilga, kas pēc būtības uzbūvēja Padomju Savienību kopā ar Ļeņiņu, Staļiņu un 1938.gadā ļoti traģiskā nāvē viņu arī likvidēja."
"Tās ir tās lietas, ko es, domājot par Valmieras puikām, to arī paturētu prātā, jo arī mūsu sabiedrībā mēs ļoti spējam vienoties pret kaut ko, bet tas jautājums par ko, ir tas, kas šķeļ sabiedrību un ir vērts to vēsturē lasīt, pētīt, izzināt, saprast un atkal nekāpt uz tiem pašiem grābekļiem. Nu es ceru, ka jaunatne, kam arī izrāde ir domāta, tad viņi būs tie, kas mācīsies, jā, un būs labāki par mums."
Pirmizrāde "Valmieras puikām" būs 14. martā, teātra pagaidu mājvietā "Kurtuve".
