Vēstniecība uzskata, ka luga "balstās uz Krievijas propagandas elementiem, kurus teroristiskā Krievija cenšas izplatīt mums draudzīgās valstīs, izmantojot "maigo varu"". Norādīts, ka dramaturgs Kuraļehs dzīvo tā sauktajā "Doneckas Tautas Republikā" un turpina aktīvi sadarboties ar Krievijas teātriem. Vēstniecība arī raksta, ka "nav saņēmusi atbilstošu atbildi no Latvijas institūcijām uz oficiāliem lūgumiem atcelt šo propagandas izrādi Latvijā". (Pilns paziņojuma teksts – raksta beigās.)

Rus.LSM.lv bija pirmizrādē 6. oktobrī, vēl nezinot par Ukrainas vēstniecības paziņojumu. "Pamiers" šķita normāla pretkara izrāde ar eksistenciālu piegaršu, kas ir pilnīgi vietā, – par dzīvi, nāvi, mīlestību. Īsumā – dažādās pusēs karojošie varoņi (divi – no vienas puses, divi – no otras) septiņu dienu pamiera laikā neitrālā teritorijā mēģina atjaunot kaujās sapostītu māju. Tajā dzīvo Marija, kurai drīz jālaiž pasaulē bērns. Bet vēl tur ir divas govis, divi suņi, divi kaķi, divas vistas… Visādas radības pa pāriem. Varoņiem nav vārdu, bet ir segvārdi – Noass, Ahillejs, Če Gevara, Šūmahers, atgādinot par klasisko un jaunāko mitoloģiju (vai tad Šūmahers nav mīts?).

Ja pavisam godīgi, tad Rus.LSM.lv nedaudz pietrūka tālākas mitoloģizācijas, jo luga ir nosaukta par līdzību, savukārt teātris žanru nodēvējis par "neizdomātu traģēdiju", un attīrošais un apvienojošais lietus, kura dēļ māja finālā līdzinās Noasa šķirstam, izrādē nelīst, bet žēl… Bet tie ir subjektīvi skatītāja iespaidi. "Mūsu izrāde ir par cilvēkiem. Par tiem, kuri tika ievilkti karā un kuri dvēseles dziļumos nepavisam negrib karot. Un par spēju saglabāt cilvēcīgo būtību necilvēciskos apstākļos," norāda teātrī.

Daugavpils teātris tajā pašā vakarā, 6. oktobrī, reaģējot uz Ukrainas vēstniecības paziņojumu, sociālajā tīklā "Facebook" publicēja atbildes paziņojumu. Teātris noraida visas apsūdzības, norāda uz iestudējuma humāno raksturu, to, ka tajā ir vēstījums par kara nežēlību un cilvēka spēju vai nespēju saglabāt cilvēcību neatkarīgi no apstākļiem. Tāpat Daugavpils teātris atgādina, ka jau ir strādājis pie šī materiāla, ar to domājot lugas "Pamiers" lasījumu-performanci 2022. gada aprīlī (videoieraksts pieejams šeit), un aicina Ukrainas vēstniecību atsaukt valsts teātri nomelnojošo informāciju. Paziņojuma sākotnējā versijā (pēc publicēšanas "Facebook" paziņojums vairākas reizes tika rediģēts, un labojumu vēsture ir pieejama sociālā tīkla arhīvā) bija apgalvots, ka informācija, kas minēta vēstniecības paziņojumā, teātrim publiskajā telpā neesot bijusi pieejama. (Arī Daugavpils teātra paziņojums ir šī raksta beigās.)

Ar papildu jautājumiem Rus.LSM.lv vērsās pie Daugavpils teātra vadītāja Oļega Šapošņikova.

Ludmila Vessele: Vai nesaņēmāt nekādu informāciju no Ukrainas vēstniecības, strādājot pie izrādes? Tikai ierakstu "Facebook" 6. oktobrī? Vēstniecība ir minējusi "Latvijas institūcijas", kurās vērsusies. Vai šīs institūcijas ar jums ir sazinājušās?

Oļegs Šapošņikovs: Kategoriski, liekot roku uz Bībeles, es paziņoju: mēs nesaņēmām nekādu informāciju no Ukrainas vēstniecības. Dažas stundas pirms pirmizrādes mēs uzzinājām par vēstniecības ierakstu "Facebook". Pēc birkas "Daugavpils teātris" ierakstu atrada mūsu sabiedrisko attiecību speciālists – pirmizrādes dienā pulksten 14, bet pirmizrādes sākums bija 18.30. Nekādas komunikācijas ar Ukrainas vēstniecību diemžēl nebija.

Nekādas institūcijas, kuras savā paziņojumā piemin Ukrainas vēstniecība, ar Daugavpils teātri nav sazinājušās, pat mājiena nav bijis. Pirms pirmizrādes es informēju Kultūras ministriju, mēs skaidri izklāstījām savu pozīciju. Mūsuprāt, šī luga neizplata nekādas propagandistiskas idejas, un no mūsu puses nav nekādas Kremļa propagandas virzīšanas.

Mēs atbildam par savu rīcību, esam pie pilna prāta un labas atmiņas.

Ministrija parasti neiejaucas teātra lietās, mūsu valstī Kultūras ministrija nenodarbojas ar cenzūru. Un mēs nolēmām spēlēt pirmizrādi, uz kuru bija pārdotas visas biļetes. Kāpēc mums būtu vajadzējis to atcelt?

Vai jums kaut kas bija zināms par lugas autoru? Interneta Krievijas segmentā par viņu ir ne mazums informācijas…

Nekas nebija zināms. Parasti, strādājot pie kādas lugas, teātris nepēta autora personību, viņa sakarus ar kādu un tā tālāk.

Mums tas bija ukraiņu dramaturgs, kas rakstījis par karu.

Un bija lasījums 2022. gada aprīlī, jau pēc notikumiem Bučā; lasījumu finansiāli atbalstīja Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs, Chayka.lv sagatavoja videoversiju. Lasījumam bija rezonanse, un kāpēc mums pēc tā visa būtu bijis jāsāk izmeklēšana saistībā ar autora personību? Protams, situācija mainās, taču mēs stāstījām par saviem plāniem iestudēt šo lugu jau kopš augusta, un, ja kādam bija informācija par to, ka autora vārds nav nemaz tik nevainojams kā agrāk, kāpēc šie cilvēki nesāka dialogu ar Daugavpils teātri? Tā vietā viņi kā specvienība gaidīja slēpnī, lai negaidīti atklātu uguni uz Kremļa šūniņu… Būtu bijis normāli mūs informēt, un tā būtu bijusi sadarbības forma. Bet tā – sēdēšana slēpnī un sensācijas radīšana. Teātri apsūdz propagandā, ar ko tas pēc definīcijas nenodarbojas. Es tajā saskatu teātra tēla nomelnošanu.

Jūs nesazinājāties ar Kuraļehu, bet kā jūs gatavojāties pārskaitīt viņam pienākošos honorāru?

Man bija divas autora elektroniskās adreses, uz kurām mēs sūtījām vēstules. Paziņojām, ka iestudējam lugu un gribam apspriest nosacījumus. Atbildes teātris nesaņēma, un es – tas ir paradoksāli – gatavojos vērsties Ukrainas vēstniecībā ar lūgumu palīdzēt man atrast lugas autoru. Vēstniecība mani "apsteidza"…

Iestudēt lugu, pirms tam nevienojoties par honorāru, nav īsti laba prakse, taču tādas situācijas mēdz gadīties.

Tomēr visi jautājumi tikuši nokārtoti godīgi, mēs apmēram zinām honorāru lielumu, zinām mūsu budžeta iespējas un neesam apkrāpuši nevienu autoru. Ir gadījies, ka līgumi kavējušies un parādījušies pēc pirmizrādes, bet viss vienmēr bijis korekti. Gadījumā ar Ukrainu varēja būt gan sakaru traucējumi, gan adreses maiņa. Bet no mūsu puses nebija nekādas tīšas procesa novilcināšanas. Jebkurā gadījumā bijām parādā autoram – teātris kā valsts organizācija nevar veikt kaut kādas negodīgas manipulācijas ar samaksu autoriem.    

Kā vispār tiek izvēlētas lugas par tik nepavisam ne vienkāršu tēmu tik nepavisam ne vienkāršā laikā?

Kā notiek izvēle? Bet kā bērnam tiek izvēlēts vārds? Dažādi. Šajā situācijā lasījuma iniciators bija aktieris Vadims Bogdanovs (pazīstams ar savu pretputinisko nostāju un dalību mītiņos un piketos ukraiņu tautas atbalstam – L.V.), es runāju ar viņu un jautāju, vai viņš nebūs pret, ja viņa ideja turpināsies repertuāra izrādes veidā. Viņš atbildēja, ka ļoti priecātos. Turklāt runāju ar režisoru Māri Korsietu un aktieriem, visi bija vienisprātis, ka tāda izrāde jāiestudē. Vienprātīgs kolektīva viedoklis.

Labi. Un kas tālāk? Nākamā izrāde paredzēta šo piektdien, 13. oktobrī…

Būs jauna tikšanās ar kolēģiem. Jāpajautā katram, vai viņš pašreizējā situācijā uzskata par iespējamu turpināt savu darbu izrādē, vai viņam būs ērti no morālā viedokļa. Katrs varēs izteikties. Teātra valdei – ar to es domāju Ritu Strodi un sevi – arī ir savs viedoklis.

Saliksim kopā mūsu viedokļus un pieņemsim lēmumu.

Iespējams, tuvākajās dienās kāds no Ukrainas vēstniecības sāks ar mums dialogu. Domāju, ka galīgi jautājums netiks izlemts agrāk par ceturtdienu. Un – jā, uzskatu, ka vēstniecība nākusi klajā ar nepamatoti skaļu paziņojumu. Piekārt Kremļa propagandista birku valsts teātrim, pirms tam netiekot skaidrībā par situāciju, nav labs tonis.

Mēs lūdzam neapvainot teātri, bet saprast, ko mēs gribējām izdarīt. Apvainojumi par darbu Kremļa labā nekādi neatbilst tam, ar ko vispār nodarbojas mūsu teātris. Mēs kategoriski neesam pelnījuši tādas apsūdzības un apvainojumus. Un grēkus nožēlot nedomājam.

Ukrainas vēstniecības paziņojums

Šī gada 6. oktobrī Daugavpils teātrī notiks propagandas izrāde, kuras pamatā, kā ziņots, būs t.s. "dramaturga no Doņeckas" Oleksija Kuraleha lugas "Pamiers" (krievu: "Перемирье") motīvs.). Saskaņā ar lugas aprakstu tā atspoguļo notikumus Donbasā 2014. gadā, kas bija saistīti ar karadarbības sākumu Ukrainas austrumos.

Ukrainas vēstniecība Latvijā kategoriski nosoda šīs izrādes iestudēšanu Latvijā, kas pilnībā balstās uz Krievijas propagandas elementiem, kurus teroristiskā Krievija cenšas izplatīt mums draudzīgās valstīs, izmantojot "maigo varu".

Izrādes "Pamiers" pamatā ir kremļa naratīvi, tostarp krievijas izraisītais karš Donbasā un Ukrainas teritoriju okupācija 2014. gadā, kurus lugas autors dēvē par "Ukrainas konfliktu", bet Krieviju kā valsti agresori nemin.

Pats lugas nosaukums "Pamiers" satur krievijas propagandas elementus par "brālības karu" un "brālīgām tautām" un uzspiež skatītājiem ideju par "abu pušu vienādu vainu".

Laikā, kad krievijas agresija pret Ukrainu ilgst jau deviņus gadus un krievijas uzsāktais karš turpinās, šajā lugā tiek reproducēti kremļa naratīvi par ukraiņu un krievu draudzīgajām attiecībām, par tautu kopīgajām vērtībām un netiek pieminēts fakts, ka ukraiņi cīnās par savu brīvību, suverenitāti un Ukrainas teritoriālo integritāti.

Ņemot vērā to, ka Krievija turpina nogalināt ukraiņus, izpostīt Ukrainas pilsētas un ciemus, vēstniecība uzskata, ka nav pieņemami iestudēt izrādes, kuru pamatā ir tādas lugas kā "Pamiers".

Turklāt lugas autors Oleksijs Kuralehs dzīvo Doņeckā kopš 2014. gada, kad pilsētu 2014. gadā okupēja krievija, nav mainījis dzīvesvietu un pozicionē sevi kā "Doņeckas Tautas Republikas" iedzīvotāju. Tajā pašā laikā atklātie avoti liecina, ka Krievijā aktīvi tiek iestudētas izrādes, kas balstītas uz autora literārajiem darbiem.

Diemžēl vēstniecība nav saņēmusi atbilstošu atbildi no Latvijas institūcijām uz oficiāliem lūgumiem atcelt šo propagandas izrādi Latvijā un uzskata, ka šādu publisku pasākumu rīkošana ir pretrunā ar Latvijas stingro propagandas apkarošanas politiku. Mēs ceram, ka iepriekš minētie fakti un darbības tiks pienācīgi novērtēti.

Daugavpils teātra paziņojums

Daugavpils teātra paziņojums saistībā ar Ukrainas vēstniecības Latvijā publicēto informāciju, kurā tiek izteikts viedoklis par izrādi "Pamiers"

Luga "Pamiers" tika izvēlēta repertuāra papildināšanai, jo ir karu nosodoša, tā vēsta par kara nežēlību un cilvēku lauztajiem likteņiem. Mūsuprāt, lugas teksts neretranslē neviena politiskā spēka aģitāciju, propagandu vai ideoloģiju. Mūsu uztverē lugai "Pamiers" piemīt humāns raksturs. Runāt par to, kas notiek ar cilvēka dvēseli un psihi, kad viņš nonāk ekstremālos apstākļos, ir būtiski, it īpaši pēdējā laikā. Un tas tieši sakrīt ar teātra mērķi un misiju – aktualizēt garīgu problemātiku, nevis kalpot par propagandas ruporu.

2022. gada aprīlī Daugavpils teātrī tika organizēts lugas "Pamiers" lasījums-performance. Tobrīd teātra rīcībā bija informācija, ka šīs lugas iestudējums tika izņemts no kāda Krievijas teātra repertuāra kā nevēlams, kas iedrošināja teātri vērsties pie šī materiāla. Šīs lugas lasījuma mērķis bija paust atbalstu Ukrainai un tajā pašā laikā pievērst uzmanību notiekošajam Daugavpils sabiedrībā, kurā 2022. gada pavasarī tika novērota šokējoša šķelšanās un agresijas pieaugums. Šīs lugas aktualitāte, tās lasījuma pozitīvā rezonanse sabiedrībā, kā arī vēlme runāt par spēju un nepieciešamību saglabāt cilvēcību visgrūtākajos dzīves apstākļos kļuva par iemesliem, lai šosezon taptu šīs lugas pilnvērtīgs iestudējums.

Radošā komanda strādāja pie šīs izrādes ar lielu entuziasmu. Iestudēšanas procesā iesaistītie teātra profesionāļi lugas tekstā nevienā teikumā nesaskatīja propagandas vēstījumu. Tā režisors Māris Korsiets: "Noskatoties kolēģu lasījumu, kurš mani un citus skatītājus emocionāli ļoti uzrunāja, kā arī vēlāk pārlasot šo darbu, es tajā saskatīju vēstījumu par cilvēcību un kara nežēlību un pat iedomāties nevarēju, ka kāds varētu tajā saskatīt Kremļa naratīvu. Arī izrādi veidoju ar vēstījumu par cilvēkiem, kuri tiek ierauti karā. Katra varoņa monologā tiek atainotas kara šausmas. Šī izrāde ir par mūsu spēju vai nespēju saglabāt cilvēcību. Tā ir cīņa, kura jāizcīna katram pašam ar sevi neatkarīgi no apstākļiem. Tās ir tās tēmas, par kurām vēlējāmies runāt ar šī darba starpniecību. Par vērtībām, par trauslo mieru, par cilvēcību."

Aktieris Marģers Eglinskis: "Iestudējot izrādi, mēs lugu neskatījām no politiskā viedokļa, bet gan no humānā rakursa. Kā cilvēkiem, kuri nonākuši tik ekstremālā situācijā, izdzīvot? Kādas izvēles viņiem jāveic? Kādas ir vērtības, kas mūs visus vieno? Vai karš ir spējīgs izskaust cilvēkā cilvēcību? Nedod Dievs mums kādreiz nonākt situācijā, kurā nāktos uzdot sev tādus jautājumus un pieņemt tādus lēmumus, uz kuriem bija jāatbild un kādi bija jāpieņem šīs lugas personāžiem. Bet tās ir tēmas, par kurām ir būtiski aizdomāties."

Kā pozitīvs šāda vēstījuma piemērs bija arī nesenās Izraēlas teātra "Gešer" viesizrādes Rīgā. 30.maijā Izraēlas teātris "Gešer" piedāvāja skatītājiem iestudējumu "Tunelī", kurš jau piecas sezonas Izraēlā tiek izpārdots līdz pēdējai biļetei. Oriģinālā stāsta galvenie varoņi bija bosnieši un serbi, "Gešer" versijā darbojas Izraēlas karavīri un "Hamas" kaujinieki, kurus liktenis savedis kopā no Gazas puses izraktā tunelī. Ienaidnieki, kas iesprostoti slazdā, pūlas atrast izeju. Šajā izrādē ir atainota līdzīga situācija kā lugā "Pamiers". "Gešer" izrāde "Tunelis" ir saņēmusi neskaitāmas pozitīvas atsauksmes no skatītājiem, viedokļu līderiem, teātra profesionāļiem, to labprāt apmeklē gan Izraēlā, gan citviet pasaulē, jo tā skar būtiskas tēmas – tā runā par cilvēcību un dzīves vērtībām. Gluži kā izrāde "Pamiers", ko piedāvā Daugavpils teātris.

Lugas "Pamiers" lasījumam 2022. gada aprīlī bija plaša rezonanse, tā videoieraksts tapis ar Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja atbalstu. Savukārt pēdējos divos mēnešos teātris aktīvi stāstīja par saviem plāniem, minot gan autoru, gan šo iestudējumu, Kultūras ministrijas mājas lapā arī bija pieejama informācija par šo iestudējumu. Taču Daugavpils teātris nav saņēmis nevienu ziņu, kurā būtu izteiktas bažas par šīs lugas izmantošanu un izrādes tapšanu sakarā ar Ukrainas vēstniecības publicētajā ziņojumā izklāstītajiem argumentiem, kurš parādījās tikai dažas stundas pirms pirmizrādes. Teātris būtu obligāti ieklausījies rekomendācijās vai piedāvājumos, ko būtu izteikusi Ukrainas vēstniecība, un būtu gatavs gan dialogam, gan risinājumiem.

Daugavpils teātris viennozīmīgi respektē Ukrainas vēstniecības viedokli un ir gatavs padziļināti izvērtēt arī to informāciju, kura izklāstīta vēstniecības paziņojumā. Vienlaicīgi Daugavpils teātris kategoriski noraida apgalvojumus, ka caur teātra iestudējumu tiek izplatīti Krievijas propagandas elementi, izmantojot "maigo varu". Šajā informācijā saskatām Daugavpils teātra tēla nomelnošanu sabiedrības acīs.

Aicinām Ukrainas vēstniecību atsaukt valsts teātri nomelnojošu informāciju.