Trīs izrādes iekļautas festivāla "Laba daba" programmā. Teātra studija "Kāpnes" piedāvā izrādi "Atraitnes dēls" pēc Viļa Plūdoņa poēmas motīviem. Šajā interpretācijā atraitnes dēls, līdzīgi kā daudzi mūsdienu jaunieši, sastopas ar garīgās veselības traucējumiem. Sagaidāms, ka skatītāji atradīsies vienotā iztēles telpā ar scenogrāfiju, aktieriem un dziedātājiem. Izrādi veidojis Samuels Ozoliņš, un festivāla "Laba daba" programmā tā iekļauta sestdien, 13. jūlijā, – tāpat kā abas pārējās.
Dejas izrāde "Meitene ar sērkociņiem" Arinas Bubovičas un Alīnas Mihailovas horeogrāfijā vēlas mudināt skatītājus atpazīt izrādē piedzīvotās situācijas arī dzīvē, lai nepaliktu vienaldzīgi pret līdzcilvēkiem. Iestudējums balstīts Hansa Kristiana Andersena pasakas motīvos.
Festivālā "Laba daba" būs iespēja noskatīties arī Vara Piņķa iestudēto uzvedumu "Putn ilgs", izmantojot somu dzejnieces Heli Lāksonenas dzejoļu krājumu "Kad gos smei".
Tie, kas kaut mazliet pašķirstījuši šo Guntara Godiņa atdzejoto balto grāmatiņu, zina, ka tajā var atrast daudz prieka.
Aktrise Inga Alsiņa ir tieši tik vitāla, lai satikšanās ar šiem dzejoļiem būtu aizraujoša. Festivāls "Laba daba" notiek Cēsu novada Līgatnes pagastā, LU Konferenču un atpūtas kompleksā "Ratnieki".
Neparastu teātra pieredzi var piedzīvot vēl kādā festivālā "Optižūns" 13. jūlijā Ērgļu Pārsteigumkalnā. Izrādē "Mans vectēvs – Sīkstulis" pašas jaunākās paaudzes režisori, scenogrāfi un kultūras zinātnieki veidos izrādi, balstoties uz senioru stāstiem.
Grupā "Zaļknābji" ir Gusts Ābele, pazīstams kā viens no teātra studijas "Kāpnes" dibinātājiem, un viņa domubiedri. Festivāls sola dažādas performances, dejas izrādes, koncertus, vides objektus. Cita starpā programmā ir arī Ģirta Dubulta un Līvas Apšenieces dejas izrāde "Pulss", kas tapusi sadarbībā ar situminstrumentālistu Dāvi Grīnhofu.
Savlaicīgi teātra piedzīvojumam var gatavoties iedzīvotāji četros novados, uz kuriem no 19. jūlija dosies teātra trupa "Kvadrifrons" ar iestudējumu "Pār izdegušiem laukiem skrien mans sapnis". Izrādes iedvesmas avots ir Regīnas Ezeras mīlestības vēstules, taču tās iestudējumā netiek lasītas, izrādes tekstu veido fragmenti no 236 šī brīža Latvijas iedzīvotāju rakstītām vēstulēm, kurās dažnedažādi sabiedrībā pazīstami un nepazīstami cilvēki dalās savās anonīmajās pārdomās, pārdzīvojumos un pieredzēs, kas saistītas ar mīlestības radošo un postošo spēku. Vēstuļu fragmentus lasa Klāvs Mellis un Ance Strazda, izrādes noskaņu veido arī muzikālas pauzes, precīzāk, skumji valši. Izrāde plānota Kuldīgā, Pāvilostā, Mēru muižā Smiltenes novadā, kā arī Valmiermuižas alus viesistabā.
Un vēl viena intriga, tiesa gan, pirmizrāde ir izpārdota. Vilsonu verandā, Talsu novada Upesgrīvas "Rūķos", kur regulāri savas izrādes rāda Mārtiņš Vilsons un tiek rīkoti arī koncerti, svētdien, 14. jūlijā kursabiedri Imants Strads un Kaspars Gods satiksies Rolanda Atkočūna iestudējumā "Bardačoks".
Izrādes anotācijā ir divas piebildes – pēc pasākuma iespējams iet pastaigā gar jūru un peldēties, un, iespējams, pasākumā piedalīsies kaķi.
