Sarunas dalībnieki diskutēs par modernas ģimenes ietekmi uz personību, par iedomu draugiem, melnbalto domāšanu un kristāla kurpītes nozīmi šodien, kā arī aplūkos jēdzienu "Pelnrušķītes komplekss", kas attiecas uz cilvēkiem, kuri emocionāli vai finansiāli paļaujas uz citiem, lai skatītu, kā sabiedrības normas var ietekmēt pašvērtējumu un rīcības spējas.
Žurnālista Edgara Barbaka vadītā diskusijā paralēles starp Pelnrušķītes cīņām un reālajām grūtībām, ar kurām saskaras cilvēki mūsdienu sabiedrībā, vilks starpdisciplināra ekspertu grupa: TV personība Kristīne Garklāva, Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijas Bērnu likumpārkāpumu profilakses nodaļas galvenais speciālists Artjoms Kalacs, profesore un digitālās paaudzes pētniece Dr. Paed. Zanda Rubene, Bērnu atbalsta fonda vadītājs Kaspars Markševics un klīniskā un veselības psiholoģe Inese Lapsiņa.
Ieskicējot sarunas tēmu, teātrī norāda: "Mūžsenās pasakas "Pelnrušķīte" izcelsme meklējama senās mutvārdu tradīcijās, tai ir neskaitāmi varianti, kas dažādās kultūrās nodoti no paaudzes paaudzē gadsimtiem ilgi. Mūsdienās šī pasaka var kalpot gan kā kultūras artefakts, gan veids, kā izpētīt dziļas psiholoģiskas tēmas un pārskatīt tradicionālās lomas. Stāsta tematika aizvien ir laikmetīga un ietver dzīvesspēku, transformāciju, identitātes meklējumus un ģimeni, tā nostata labo pret slikto, kā arī noliek sievieti un tās sapņus diskusijas centrā – tā ir cīņa starp personīgajām vēlmēm un sabiedrības gaidām.
Pasakai ir liela nozīme cilvēku psiholoģiskajā, emocionālajā un sociālajā attīstībā, un tā var būtiski ietekmēt indivīdu laikā, kad tikai sāk veidoties viņa personība. Literatūra ir spēcīgs instruments, kas nodod sociālās un kultūras vērtības no paaudzes paaudzē. Senāk bērnu grāmatas tika rakstītas lielākoties ar mērķi sniegt morāles mācības, un zināmā mērā tās tika izmantotas rakstura audzināšanai. Kāda ir pasakas jēga, raugoties no šodienas perspektīvas? Kāda ir Pelnrušķīte, kura spēj atspoguļot mūsdienu neatkarības un pašrealizācijas vērtības?"
