Kalns nāk virsū, bet latvietis ar latvieti nespēj vienoties – Nacionālajā teātrī jauniestudējums «Cilvēki laivās»

Ceturtdien, 12. septembrī, ar jauniestudējumu "Cilvēki laivās" savu 106. sezonu atklās Nacionālais teātris. Izrādes pamatā ir Alberta Bela romāns, ko iestudējusi Inese Mičule. Teātris izrādi velta rakstnieka piemiņai, jo viņš diemžēl pirmizrādi nesagaidīja, bet bija devis savu svētību šī iestudējuma tapšanai. Romāns izdots 1987. gadā, kad gaisā sāka virmot pirmās Atmodas vēsmas, un tolaik pievērsa uzmanību mūsu tautas apdraudējumiem nebrīvības apstākļos. Arī pēc gandrīz 40 gadiem tas ir ne mazāk aktuāls, tikai tagad aicina pārdomāt mūsu tautas situāciju un izaicinājumus jau neatkarīgā valstī.

Kalns nāk virsū, bet latvietis ar latvieti nespēj vienoties – Nacionālajā teātrī jauniestudējums «Cilvēki laivās»
00:00 / 04:09
Lejuplādēt

Gluži tāpat kā Bela romānam, arī izrādei ir skaisti smeldzīga noskaņa, ko veido visu tās elementu sintēze. Simboliskais stāsts par kuršiem, kas tā arī nespēj vienoties, lai pretotos smilšu kalna uzbrukumam, mūsdienās iegūst citus akcentus, bet nav ne par kripatu mazāk aktuāls kā 1980. gadu nogalē.

Šobrīd kā nenovēršama smilšu kāpa savus noteikumus mums arvien uzstājīgāk diktē paterētājkultūra, svešas tradīcijas un dažādas viltus vērtības, taču – kā uzskata režisore Inese Mičule – šobrīd mums vēl ir izvēle nepalaist vējā savu brīvību, ja vien tikai patiesi cienīsim un kopsim savu zemi, kultūru un valodu:

"Citējot Albertu Belu – valoda nosaka domu un doma nosaka cilvēku. Un tikai dzimtajā valodā runā mūsu dvēseles un sirdis.

Un es negribētu, ka mūsu nācija šī pārbaudījuma laikā, kas ir mūsdienu pasaule, cieš krahu. Līdz ar to man tas ir svarīgi, lai netiktu apdraudēta mana valoda, lai netiktu apdraudēts pats cilvēks."

Aktrise Maija Doveika, kas atveido vienu no vārnu kodējām, uzskata, ka Bela darbs ļoti trāpīgi atklāj vienu no mūsu tautas lielajiem klupšanas akmeņiem, un tā ir nespēja vienoties, citkārt arī tad, ja tas ir pat eksistenciāli svarīgi: "Kalns nāk virsū, jāpārceļas, var zaudēt dzīvi, draud vēl lielāka nabadzība, un tomēr latvietis ar latvieti nespēj vienoties, ja tas viņam maksā vienu vezumu ar aitu mēsliem. Tā ir darba serde. Tas nav nekāds atklājums skatītājam, jo viņš jau to zina, bet jautājums paliek spēkā – nu kā tas tā var būt, kā tas notiek un kas šajā gadījumā ir tie faktori? Man nav atbildes, kam ir jānotiek, lai latvieši vienotos par labu lietu… Ir bijuši tādi mirkļi, bet tie jau bijuši uz tik ekstrēmas robežas, ka tas jau kļūst biedējoši, un, man šķiet, šis darbs diezgan labi parāda to sabrukumu, kas notiek, ja nevienojas."

Jonatana Dardeģa lomas tēlotājs Raimonds Celms atzīst, ka viņu Bela darbs visvairāk saista ar savu plašo un tālredzīgo skatījumu, un aktierim par valodas apdraudējumu šobrīd daudz aktuālāks šķiet kāds cits jautājums:

"Es tur saredzu Bela aicinājumu tvert plašāk un ilgtermiņā skatīties uz lietām. Jo, ja tajā laikā varēja patiešām baidīties par mazās tautas sabrukšanu lielajā impērijā, tad šodien es teiktu, ka es pat vairāk baidos par to, ka mazā valsts pati izmirs vienkārši, lielajai impērijai tur pat nebūs, ko nokost.

Ja katru gadu samazinās jaundzimušo latviešu skaits gandrīz par vienu tūkstoti, nu, tad tā bilde jau pāris gadu laikā būs ļoti dramatiska. Es nezinu, vai par to kāds plašāk un ilgtermiņā interesējas, vai kādam tas rūp? Jā, es tik daudz nebaidītos par latviešu valodas izzušanu, es baidītos par pašu runātāju izzušanu."

Izrādē lomas atveido arī Uldis Anže, Agate Marija Bukša, Dace Bonāte, Marija Bērziņa, Gundars Grasbergs, Egils Melbārdis un citi Nacionālā teātra aktieri. Ineses Mičules jauniestudējuma "Cilvēki laivās" pirmizrāde skatāma 12. septembrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti