Trīs vakarus pēc kārtas šī bezkaunīgā izrāde pulcēja pārpildītas skatītāju zāles. Ko šodienas politiskajā kontekstā nozīmē "Stulbā dzīve"?
"Stulba ir stulbā dzīve, un tā es uzrakstīju dziesmu. (..) Taču dzīve nav tikai stulba, dzīve ir smieklīga," saka grupas "The Tiger Lillies" līderis Mārtins Žaks.
Dailes teātra aktrise un kabarē dalībniece Ilze Ķuzule-Skrastiņa atzīmē: "Man šķiet, ka šī izrāde nav pasteļtoņos. Šī izrāde ir ārkārtīgi tieša un nekautrējas saukt lietas īstajos vārdos."
Viņai piekrīt arī kolēģe, aktrise Ieva Segliņa: "Es šo tiešumu un skaidro valodu, no kuras cilvēki zālē jūtas neērti, spiedīgi, ka viņiem nāk virsū, es uztveru to ļoti personīgi. Šī informācija… viņa nāk arī man virsū, un es jautāju sev pašai: ko es daru šajā pasaulē, kurā ir tik daudz ļaunuma, ko es daru Latvijā ar šīm mūsu problēmām, kas mums ir, ka cilvēki jūtas Rīgā kā okupācijā? Ko es daru, kāpēc es baidos kaut ko darīt? Kāpēc mēs baidāmies pastāvēt par sevi, vai tās ir kaut kādas sekas no padomju laika?"
Ukraiņu režisora un dramaturga Vlada Troicka muzikālais iestudējums skaļi klauvē pie cilvēku sirdsapziņas un veselā saprāta. Grupas "Dakh Daughters" dalībniece Ruslana Hazipova uzsver: "Mēs redzam, kas tagad notiek ar pasauli, notiek kaut kas ļoti traks. Dažreiz redzam, ka valstu diktatori apvienojas un izveido savu komandu, tāpēc mums arī jāizveido sava komanda pret šo ļaunumu un jāaizsargā mūsu neatkarība, demokrātija un visa pasaules civilizācija. (..)
Mēs redzam, cik svarīgi ir runāt par politiku arī mākslā, jo māksla arī ir politika."
Grupas biedre Solomija Melnika piebilst: "Jā, protams, šī ir mūsu cīņa, jo tagad daudzi cilvēki saka, ka māksla ir māksla un politika ir politika, bet mums tas tā nevar būt, jo esam Ukrainas pilsoņi un Ukrainā tagad ir ļoti karš. Saprotam, ka tas, ko mēs tagad varam darīt, ir cīnīties caur mākslu. Tā ir mūsu misija, mūsu diplomātiskā misija, mūsu mākslas misija parādīt un atgādināt cilvēkiem, ka karš turpinās, ka Krievija var arī sākt karot šeit vai arī Francijā, vai Vācijā. Jūs saprotat, ka mums ir jāapvienojas kopā, lai apstādinātu šo monstru, un ir svarīgi runāt par to. Mēs to mēģinām pastāstīt caur mākslu un caur humoru, jo cilvēki ir piekusuši, viņi ir piekusuši skatīties ziņas un lasīt ziņas, un viņi grib atpūsties un iedzert vīnu."
Grupas "Dakh Daughters" dalībniece Anna Ņikitina turpina: "Un tas nesākās tikai no šodienas, jo mēs vienmēr kā Ukrainas iedzīvotāji mēģinājām padarīt pasauli par labāku vietu. Lielākā mākslas jēga ir padarītu kaut ko labāku – dienu labāku, dzīvi labāku, pat ja tas šķiet stulbi. Jo dzīve ir kaut kas liels, dzīve var būt skaista vai briesmīga, vai arī gan skaista, gan briesmīga vienā laikā."
"Paldies, Latvija, par jūsu atbalstu, jo tas ir ļoti svarīgs mums. Mēs to jūtam, bet mēs esam šeit, lai atgādinātu, ka
brīvība nav dāvana, brīvība ir liels darbs un liela atbildība, un mums vajag uzvarēt, mums vajag cīnīties par šo brīvību,"
atgādina "Dakh Daughters" dalībniece Natalija Halaneviča.
Teātra kritiķe un kultūras raidījumu vadītāja Henrieta Verhoustinska pēc izrādes atzīst: "Mani ļoti uzrunāja šajā iestudējumā, kuru es uzskatu par ļoti kvalitatīvu un izdevušos, tas, ka likās pirms tam, ka "Tiger Lillies" ar starptautisko slavu, ka viņi pārmāks visus pārējos. Taču tā nenotika, arī "Dakh Daughters" ir brīnišķīga grupa, un ir apbrīnojami, ka viņi spēja to asiņojošo sirdi, par kuru runāja ukraiņu mākslinieces, ietērpt beigu galā tik priekpilnā vēstījumā, kas ir kaut kāds paradokss, – tā groteska un kabarē stils padara šo sūro, grūto tēmu par kaut ko, kas iedvesmo cilvēkus. Tas man liekas ir ļoti būtiski."
"Man liekas, ka ironija un pašironija, tā vienmēr palīdz gan dzīvot, gan arī mākslā tā noteikt palīdz. Un šie dažbrīd pat veidenbaumiskie teksti, kas ir "Tiger Lillies", tikai vēl ar simt gadu cilvēces pieredzi klāt, viņi strādā ļoti jaudīgi. Man liekas – pats, pats galvenais, kas visu to ļoti spēcīgi satur kopā, tā ir no visām trim mākslinieku grupām kopā plūstošā enerģija, kas tiešām piepilda zāli un pārņem zāli," teic kinorežisors un operators Andrejs Verhoustinskis.
Izrādes skatītājs Ģirts Rozentāls uz jautājumu, kāpēc pasaule ir stulba, teic: "Es domāju, ka atbilde ir tā, ka – kāpēc ir karš sācies? Tāpēc, ka pasaule ir stulba, viņiem ir bijis vienalga, viņiem reāli bijis vienalga! Un, es domāju, ka šis muzikālais uzvedums to ļoti precīzi parāda… Ja pasaule būtu gudrāka, tad karš vispār nenotiktu, nebūtu diktatoru, nebūtu idiotu."
Dailes teātris šobrīd apsver iespēju un cer, ka šoruden izdosies vēlreiz visu trīs valstu radošās grupas atkal apvienot un doties viesizrādēs pa Latviju uz Liepāju, Rēzekni, kā arī uz Baltijas valstīm – Lietuvu un Igauniju.
