Kultūras ziņas

"Koka Rīgā" atklāj restaurācijas darbnīcu

Kultūras ziņas

Paziņoti Latvijas Arhitektūras gada balvas finālisti

Cilvēku vienotība un egoisms izrādē "Cilvēki laivās"

Cilvēku vienotība un egoisms izrādē «Cilvēki laivās»

Alberta Bela romāns "Cilvēki laivās" vēsta par 19. gadsimta notikumiem Kuršu kāpā, kur ciems iznīka, jo tauta nespēja vienoties, kā cīnīties pret smilšu vētru. Romāna izdošanas laikā, pagājušā gadsimta 80. gados, cīņa gan bija tikai kā metafora tautas nespējai nosargāt nacionālās vērtības. Šobrīd romāns mūsdienu skatījumā iedzīvināts Latvijas Nacionālajā teātrī.

Pirmizrāde jau 12. septembrī.

Smiltis, kas pamazām aprok ciematu. Pret tām nav iespējams cīnīties, jo ciemata ļaudis nespēj atteikties no savām vajadzībām un palīdzēt viens otram. Alberta Bela romāns "Cilvēki laivās" jau pagājušā gadsimta 80. gados vēstīja par to, ka ir jāapvienojas, lai cīnītos pret lielāku ļaunumu, tomēr vēstījums ir aktuāls arī šobrīd.

"Viņš rakstīja par latviešu valodas apdraudējumu, un šobrīd šis ir nedaudz mainījies… Tas kaut kādā ziņā vektors uz to Rietumu pasauli. Rietumu pasaule ar lielo piedāvājumu arī apdraud latviešu valodas esamību. Lūk, ar šo varbūt faktu apzināšanos mēs varam tomēr kaut kā mēģināt biežāk piedomāt pie tradīciju saglabāšanas, nevis jaunu tradīciju pārņemšanas. Mums ir ļoti spēcīgas savas tradīcijas, tā mēs arī paši paliksim spēcīgi, ja mēs kopsim savas tradīcijas," saka izrādes režisore Inese Mičule.

"Šobrīd un šajā laikā dzīvojot, tā noteikti ir kaut kāda brīvības tēma. Par to, ka tas varbūt arī ir tas Sventes kalns, ko mēs nezinām, vai viņš nāks virsū, nenāks virsū, un ko ar to iesākt. Tas vismaz noteikti ir šobrīd man tāds jautājums, kurš man derdz vai kas man liek bīties," teic aktrise, Helēnas lomas atveidotāja Agate Marija Bukša.

Uldis Anže atveido viņas tēvu Kuroni, bet Stefana Dardeģa tēlā iejuties Normunds Laizāns, kurš teic: "Jāsaka, pāris gadu desmitus, vismaz pēdējos 10 gadus noteikti, pietrūkst viena tāda, varbūt pat vairāku tādu skolotāju – Kuroņu –, kas nāktu un mēģinātu tomēr tos latviešus kaut kā tā apvienot un likt saprast, kurā virzienā jāiet. Jo tagad mums to vadītāju un domātāju ir tik daudz, katrs vairāk domā un vada tajā virzienā, kur viņam ir izdevīgi, nevis tur, kur vajadzētu tautu kaut kādā virzienā apvienot."

Agate Marija Bukša piebilst: "Tas ir par to, vai es viens, vai mēs paliekam katrs par sevi vai tomēr mēs varam kaut ko – vai tomēr izdevīgāk nebūtu darīt kaut ko kopā. Tad ir tas jautājums – kur tad ir lielāks spēks tajā visā?"

"Manuprāt, izrāde uzdod šos jautājumus, tāpat kā Bela romāns uzdod jautājumus, bet nepiedāvā risinājumus. Risinājums ir mūsos pašos," uzsver izrādes režisore.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti