Ņujorka, Londona, Parīze, Roma, Vīne – šajās kultūras metropolēs tiek izrādīts horeogrāfa Frederika Eštona balets "Veltīgā uzmanība". Nu šim pilsētām pievienojusies arī Rīga. Sižeta pamatā ir mīlasstāsts ar laimīgām beigām, kas norisinās lauku vidē.
"Tas ir jauks stāsts, ļoti naivs, kas patiks gan bērniem, gan vecmāmiņām un ģimenēm. Es domāju, ka tas būs izdevies iestudējums, jo te nav asiņu, nav slepkavību, un tas ir ļoti labi," sacīja inscenētājs, horeogrāfs Žans Kristofs Lesāžs.
Lai arī stāsts ir vienkāršs, horeogrāfija no dejotājiem prasa lielu virtuozitāti.
"Patiešām šeit ir gan smalka deju tehnika, kas mūsu skolai nav pierasta, asas kustības, veikli pagriezieni, dažādas dejas ar priekšmetiem, lentītēm, kuras ir jāsasien, jāatsien, jānoķer. Tas viss mums ikdienas dejā nav pierasts," atzina Latvijas Nacionālā baleta vadošā soliste Sabīne Strokša.
"Nu jau, paldies dievam, pēc mēģinājumu mēneša, mums aizgāja automātā, un nu jau šodien es beidzot esmu sameklējis kaut kādas detaļas tajā lomā, emocionālas nianses, kuras pirms tam īsti tajā nevarēja atrast," pastāstīja Latvijas Nacionālā baleta solists Antons Freimans.
Skatītāji un baleta profesionāļi atzinīgi novērtē gan dejotāju sniegumu, gan "Veltīgās uzmanības" iekļaušanu repertuārā.
"Man liekas, ka dejotājiem vispār patīk komisms uz skatuves, tad var aktiermeistarība nākt ārā, var izpaust sevi, savu raksturu, savu noskaņojumu, un tās ir improvizācijas arī ļoti bieži. Tā ir tāda aktiermāksla šajā izrādē," komentēja pirmizrādes skatītāja, baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe Lita Beiris.
