"Jau septīto gadu "Jaunais Rīgas teātris" (JRT) ir prom no savām mājām, taču ir liela cerība, ka šīs sezonas laikā teātris beidzot atgriezīsies vēsturiskajā ēkā Lāčplēša ielā," paziņojumā medijiem norādīja teātra pārstāvji.
Kā skaidroja teātrī, celtnieki un pasūtītājs "Valsts nekustamie īpašumi" apliecina, ka darbi rit pēc plāna, kas paredz ēkas nodošanu ekspluatācijā šī gada decembrī. Balstoties uz solījumiem, Lāčplēša ielas teātra atklāšana skatītājiem ir paredzēta 2024. gada martā. Šobrīd ir paveikti 84% no visiem paredzētajiem remonta darbiem. "Mēs ceram, ka visi iesaistītie savus solījumus pildīs. Līdz ar to pavasarī izsludinātais JRT streiks, kura laikā tika atlikti visi jauniestudējumi, ir beidzies. 2023./2024. gada teātra sezonā Miera ielā piedāvāsim skatītājiem piecus jauniestudējumus," informēja teātrī.
"Mūsu tas triks ar jauniestudējumu streiku, mūsuprāt, palīdzēja mobilizēt un iekustināt, iedot papildu terpentīnu un enerģiju, lai "Nekustamie" [VNĪ] un celtnieks [spētu vienoties]. Tur, protams, ir kaut kādi zemūdens akmeņi starp viņiem, par kuriem es tagad negribu runāt. Es tos zinu. Mēs tagad uzturam priecīgu versiju, kas viss būs kolosāli," sacīja teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis.
Valsts Nekustamo īpašumu (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs sarunā Latvijas Radio apliecināja, ka projekts iegājis noslēgumu fāzē un pabeigti ir vairāk nekā 84% no visa darba apjoma. Runājot par "zemūdens akmeņiem", Griškevičs atzīst, ka katrā projektā ir savi riski un šis projekts nav izņēmums: "Mums ir indikācijas, ka būvuzņēmējs nav norēķinājies pilnībā ar visiem apakšuzņēmumiem, taču mums ir ar būvnieku līgums, kur būvnieks ir uzņēmies visas saistības norēķināties ar apakšuzņēmumiem, ar projektētājiem, un būvniekam tas arī jāveic."
Viņš norāda, ka nekas neliecina, ka nebūs iespējams izpildīt solījumu un šī gada nogalē teātra ēku nodot ekspluatācijā, bet gada sākumā notiktu ēkas nodošana tās lietotājam, proti, Jaunajam Rīgas teātrim.
8. septembrī Miera ielā pirmizrādi piedzīvos iestudējums "Pelēka vasara, saulaina ziema" (autori – Gerds Lapoška un Matīss Ozols, režisors – Gerds Lapoška). Tas ir stāsts par jaunu cilvēku, kurš mēģina saprast, kā dzīvot šajā pasaulē. "Tā būs tāda mozaīka par mīlestību, jo gribējās kaut ko tiešām par mīlestību. Atteikties no kaut kāda cinisma un snobisma, kaut kādas racionalitātes," bilst režisors Gerds Lapoška. "Mēs mēģinām, protams, meklēt atbildes uz daudziem jautājumiem, secinot, ka bieži vien tā ir tāda laika tērēšana un nav vērts to darīt, ir vienkārši kaut kā jāmēģina dzīvot, jāmēģina spirināties un tiešām doties tajos piedzīvojumos." Izrādē būs atsauces gan uz franču jaunā viļņa kino, gan režisora pieredzēto, kā arī viņa pierakstītajām draugu atziņām.
Savukārt nākamo pirmizrādi – 15. septembrī – piedzīvos Marijas Linartes stāsts par sevis apzināšanos militārā dienesta vidē – "Milžu cīņas" (autore un režisore – Marija Linarte). "Skaidrs, ka tās lielākās izmaiņas ar tevi kā cilvēku notiek tieši pabeidzot mācības, jo tajā brīdī tev gan fiziski, gan emocionāli ir šoks par visu, kas ar tevi notiek. Tev ir šausmīgi grūti, it sevišķi mēs, tādi liberāli cilvēki teātrī, esam pieraduši visu laiku runāt, iebilst, mēs varam izteikt savu viedokli, un tur ir jāmācās šī ļoti nopietnā disciplīna," stāsta režisore.
"Šī izrāde viennozīmīgi ir jāskatās cilvēkiem, kuri sastopas ar mentālajiem traucējumiem, viennozīmīgi ir jāskatās cilvēkiem, kuriem ir jautājumi par savām attiecībām ar valsti, un arī tiem, kuriem ir kaut kādi jautājumi par to, ko mēs vispār darām tajā dienestā. Tā nav vienkārši tāda dokumentālā izrāde tikai par dienestu. Tas ir par cilvēku. Tā man gribas teikt. Par mums visiem."
11. oktobrī pirmizrādi piedzīvos "Pelikāni un vīnogas" (autors – Rekss Pikets, režisors – Alvis Hermanis). Savukārt 20. oktobrī gaidāma pirmizrāde "Fēlikss, Anatolijs un Ilona" (autore – Justīne Kļava, režisors – Aiks Karapetjans). 14. novembrī pirmizrādi piedzīvos iestudējums "Kurlmēmo zeme" (autori – Renata Ļitvinova, Valerijs Todorovskis, režisors – Alvis Hermanis).
Nākamos jauniestudējumus Jaunais Rīgas teātris piedāvās jau Lāčplēša ielā. Darbs pie tiem jau uzsākts iepriekšējās sezonās, un to izrādīšanas secība būs atkarīga no tehniskajiem apstākļiem, atgriežoties vēsturiskajā ēkā, norādīja teātrī.
Jauniestudējumi, kuri plānoti Lāčplēša ielā: "Sapņu tulkotāju sekta" (Milorads Pavičs), "Idiots. Sākums" (Fjodors Dostojevskis), "Arkādija" (Toms Stopards), "Bendes" (Mārtins Makdona), "Mazās lapsiņas" (Liliana Helmane), "Stikla zvērnīca" (Tenesijs Viljamss), "Latvijas glābšanas aģentūra" (Alvis Hermanis un Jānis Joņevs), "Slepkavība Zoom(ā)" (Božena Celma), "Kad beidzot būs atkal tā, kā nekad nav bijis" (Joahims Meijerhofs, Gundars Āboliņš), "Latviešu mīlestība nr. 2" (JRT aktieri), "Labas asinis" (Inga Ābele).
Pirmā izrāde, ar kuru tiks atklāta JRT vēsturiskā skatuve Lāčplēša ielā, būs izrāde "Sapņu tulkotāju sekta". Tās pamatā ir serbu rakstnieka Milorada Paviča romāns "Hazāru vārdnīca". Izrādes režisors būs Alvis Hermanis, un tajā piedalīsies visi JRT trupas aktieri.
Jauno sezonu JRT uzsāk ar 26 aktieriem trupā. "Diemžēl pagājušā sezonā mēs zaudējām Regīnu Razumu, un no teātra ir aizgājusi jaunā aktrise Marta Lovisa Jančevska," norādīja teātrī.
