Izrādes laikā radošā komanda ielūkojas stāstos par velniem, ko 30 gadus folkloras krātuvē kārtojusi Alma Ancelāne.
"Visur parasti velnus parāda kā ļaunos tēlus, kuri pat, iespējams, vēlas panākt pasaules galu, bet latviešu velni it kā rada šo pasauli," saka režisore no Vācijas Franciska Kronfota.
"Tie velni ir pārāk ilgi palikuši neatklāti, tādi novārtā, pustumsā. Tagad ir vērts viņus izcelt gaismā un padomāt varbūt arī plašāk mūsu latviešu kultūrā, cik daudz mēs savus velnus atļaujamies nosaukt un izcelt, un padomāt par viņiem," piebilst dramaturgs Evarts Melnalksnis, izvirzot savu teoriju. "Viņi ievelk varbūt cilvēku kādos notikumos, kur cilvēkam ir tā izvēles situācija, darīt labu vai sliktu. Izturēt, varbūt pārvarēt sevi. Un tas ir tas iekšējais velns, par ko mēs runājam.
Viņš tevi varbūt grauž, un tad tu spēj sevi pārvarēt, kā spēka dēls Annas Brigaderes dzejā, un varbūt pacelties jaunā līmenī."
Dejot ar savu iekšējo velnu, bet arī turēt varu pār viņu, neļaut, ka velns ņem varu pār mums, aicina dramaturgs.
Režisore Franciska Kronfota tikmēr par māksliniecisko vēstījumu atzīmē: "Mums ir svarīgi uzrunāt visus, aicinot skatītājus kopā ar mums izjust šo stāstu, iemīlēt to, raudāt kopā, baidīties."
Izrādē piedalās arī dziedātājs Dāvids Ristauss no Vācijas: "Šis projekts atšķiras no citiem. Ir jābūt kontaktā ar latviešiem, kultūru, ko es īsti nezinu. Tomēr tā ir lieliska iespēja. Tas ir izaicinoši arī tāpēc, ka visu laiku ir jāpārslēdzas no vienas valodas uz citu, jāimprovizē un jāpielāgojas situācijai, vairākkārt jāpārģērbjas… Tas nogurdina tāpat kā sportošana."
Aktieris Āris Matesovičs izrādē izceļ kustību un tehnoloģiju mijiedarbību. Taču, lai arī ir visu laiku jākustas un jāmainās, darbā ar vācu grupu "Hauen und Stechen" ir liela brīvība: "Ne vienmēr visam jābūt noslīpētam un tīram. Bet ir pieļaujams arī uz skatuves neslēpt to, ka tagad es mainos, tagad es pāreju, tagad es esmu Āris, tagad es esmu spēka dēls. Ir kaut kāda brīvība, strādājot šeit, un, es domāju, arī skatītājs nav tā – ak, Dievs, ko tad viņš tur tagad tā? Kā tad tagad ir viņš un tad pēkšņi kaut kas cits?? Nu, tā mēs darām un.. Jā, es teiktu, ir kaut kāda brīvība, strādājot ar šo kompāniju."
Izrādes apmeklētāja Alise par piedzīvoto teic: "Absurdisms, bet tāds ļoti veiksmīgi izpildīts absurdisms. Tu tā kā smejies, mēs visi esam kopā tajā… Tu skaties, vai nopietni vai nenopietni, bet izcili! Man ļoti gribas lasīt teikas par velniem tagad. Man tagad šķiet, ka tāds absurdisms eksistē visās mūsu teikās. Ļoti patika arī tās dažādās kultūras, ka tur pa bišķītim ir par vācu velniem, latviešu velniem.. Es vēl joprojām smaidu. Man sāp vaigi no smaidīšanas."
Izrādes apmeklētājs un mūzikas kritiķis Boriss Avramecs atzīmē: "Patika gan enerģija, gan drosme. Pirmkārt, dažādas valodas – gan vācu, gan angļu, gan latviešu. Aktieriem ir jābūt ļoti atvērtiem, ļoti mobiliem. Bet tādiem jābūt arī skatītājiem, un tas ir zināmā mērā izaicinājums arī publikai."
"Es pieļauju domu, ka tas nav visiem. Tev ir jāiet ar tādu diezgan atvērtu prātu. Zinot, ka varbūt kaut kas aizies, kaut kas neaizsies, aizķers, neaizķers," piebilst Alise.
Āris Matesovičs uzskata, ka viss ir atkarīgs no tā, vai cilvēks ir gatavs un viņš nākot zina, ka tā būs laikmetīga izrāde, tas nebūs īsti klasisks iestudējums.
Izrādi būs iespēja vērot vēl 17. un 18. augustā Tallinas kvartālā.
