ĪSUMĀ:
- Dailes teātra trupai pievienojas Liepājas teātra aktrise Madara Viļčuka, Valmieras drāmas teātra aktieri Mārtiņš Meiers, Meinards Liepiņš un Jaunā Rīgas teātra aktrise Marta Lovisa.
- Reģionālie teātri apzinās, ka nevar jaunajiem aktieriem piedāvāt tās iespējas, ko dod Dailes teātris, taču vēlas atlīdzību par ieguldīto talantu audzināšanā.
- Kultūras ministrija aktieru oficiālu pārpirkšanu neatbalsta, bet domās par finansējuma pārdali par labu reģionos strādājošajiem aktieriem.
- Aktieru-studentu atbildība un pienākumi pret saviem skolotājiem jāparedz līgumos, kurus slēdz pats teātris nevis Kultūras akadēmija.
- Dailes teātris sola audzināt muzikālos aktierus visiem teātriem, veidojot jaunu kursu Mūzikas akadēmijā.
Kad tiek piesolīts darbs ar Džonu Malkoviču
"Es gribu būt uz skatuves vai aiz skatuves, tas vairs nav tik svarīgi, bet teātris ir tas kas mani saista. Es grauzīžos, lai tur tiktu," tā intervijā LTV Kultūras ziņām teica aktrise Madara Viļčuka 2017.gada septembra sākumā, trīs dienas cīnoties ar vienaudžiem par vietu Liepājas teātra kursā. Toreiz Madara tika uzņemta, veiksmīgi pabeidza studijas Liepājas Universitātē un nonāca uz Liepājas teātra skatuves. Hēras loma režisora Elmāra Seņkova iestudētajā triloģijas noslēgumā "Grieķi", kura pirmizrādi piedzīvoja pagājušajā nedēļā, Madarai bija pēdējā kā Liepājas teātra aktrisei. Viņa ir pieņēmusi darba piedāvājumu Dailes teātrī un no jaunās sezonas pārceļas uz Rīgu. Liepājas teātra direktoram Herbertam Laukšteinam tas ir sāpīgs brīdis: "Protams, ka mēs dzīvojam brīvā, demokrātiskā valstī, kur valda brīvais tirgus, darba tirgus. To jau var darīt.
Nav nekādi juridiski pārkāpumi, vismaz pagaidām. Nav tādi līgumi, kas ir piesējuši jaunos aktierus teātrim.
Un neko tas neglābs, ja jauns kurss tiks uzņemts Klaipēdas universitātē, kā tas bija pirms padsmit gadiem, jo viņi atgriezīsies Latvijā, iespējams, sāks strādāt Liepājas teātrī, bet uzradīsies atkal situācijas, kad kāds galvaspilsētas teātris uzmetīs aci uz jauno talantu, un nekas nespēs apturēt."
Madara Vilčuka piedalījās astoņās Liepājas teātra izrādēs, četrās bija nozīmīgas lomas. Jaunajai aktrisei Herberts Laukšteins neko nepārmet, un teātra vadība lūdz viņu saaudzēt un uz interviju neaicināt: "Es nostājos viņas vietā un es viņu saprotu. Esmu jauns cilvēks un man piedāvā darbu lielākajā valsts teātrī. Un vēl tur figurēja tāds uzvārds kā Malkovičs."
Jaunie Dailes teātra aktieri par savu izvēli publiski negrib runāt
Pēc īsākām vai garākām pārdomām ar "Kultūršoku" atsakās runāt arī pārējie aktieri, kas no jaunās sezonas par savējo sauks Dailes teātri. Viņu vidū – Valmieras drāmas teātra aktieri Mārtiņš Meiers un Meinards Liepiņš, kuri pēc neoficiālas informācijas šonedēļ Dailes teātrī jau aizvadījuši pirmo foto sesiju. Valmieras Drāmas teātra direktore Evita Ašeradena neslēpj, ka šķiršanās ir grūta. Abiem aktieriem bija daudz nozīmīgu lomu, un tagad būs jāmeklē aizvietotāji, kas kavēs darbu pie plānotajiem jauniestudējumiem: "Normālā vidē tas būtu dabisks process, kurā aktieri iet no viena teātra uz otru.
Šajā gadījumā Valmieras teātrim tas ir sāpīgi, jo tas notiek visu laiku un īpaši tad, kad teātrī ienāk jauni aktieri, tad viņus lielākoties arī pamana izrādēs, kuras ir speciāli veidotas, lai izceltu šo jauniešu spējas, talantu un tiek domāts par lielajām lomām.
Šajā gadījumā mēs paņēmām deviņus jaunus aktierus, un jau pašā pirmajā mirklī notika rokādes ar aktieriem, kas aizgāja uz Dailes teātri, jā, mēs tieši ar šo kursu ļoti ieguldījāmies."
Kamēr Liepājas un Valmieras teātris klusībā kārtējo reizi pārdzīvoja savu aktieru pārcelšanos uz Rīgu, Jaunā Rīgas teātra (JRT) mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis par jauno talantu pārvilināšanu no Miera ielas un Brīvības ielu sacēla pamatīgu vētru. Pirms pieciem gadiem, atlasot studentus Jaunā Rīgas teātra aktieru kursam, viņš LTV Kultūras ziņām neslēpa, cik personiski uztver jauno aktieru izglītošanu: "Mēs meklējam cilvēkus, kurus gribētu pieņemt savā ģimenē. Tas drīzāk ir kā bērnunamā meklēt bērniņu, kuru tu gribētu adoptēt. Tas skaidrs – mēs izvēlamies tikai tādus jauniešus, kas varētu strādāt mūsu trupā. Es jau īstenībā neesmu nekāds pedagogs ar interesi universāli apmācīt jaunus cilvēkus un palaist darba tirgū."
Teātru vadītāju strīdos diez vai taisnību noskaidros tiesa
Ierakstā sociālajos tīklos, kas nu jau dzēsts, JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis Dailes teātra vadību par aktrises Martas Lovisas pārvilināšanu uz Daili nežēloja: "Lielais teātra biznesmenis Juris Žagars un viņa draugs vanabī Krišjānis Barons no Staļina prēmijas laureāta Smiļģa Dailes teātra var jau sākt gatavoties kārtējai lielajai tiesas prāvai. Šoreiz prasītāji būs JRT, Valmieras un Liepājas teātris, kuru nupat izglītību ieguvušos jaunos aktierus-studentus viņi šobrīd brutāli pārpērk. Šobrīd uzrunāti, cik zināms, kopā jau vismaz 12 jaunie aktieri. Aktieri, protams, nav dzimtscilvēki un ir brīvi izvēlēties strādāt, kur viņiem vairāk maksā. Bet šai gadījumā Dailes teātris ir valsts finansēta organizācija un šo viņu maucību apmaksā nodokļu maksātāji, kuri lielākoties nav Dailes teātra skatītāji."
Sociālos tīklus savai atbildei izmantoja arī Dailes teātra mākslinieciskais vadītājs Viesturs Kairišs: "Labi, Hermaņa kungs, tiksimies tiesā, jo jūs melojat. Es ar lielu interesi uzklausītu tos jūsu minētos "Šobrīd uzrunātos, cik zināms, kopā jau vismaz 12 jaunos aktierus", kuri liekot roku uz Bībeles atkārtos manis it kā teiktos vārdus: "man vienalga cik tev maksā tajā JRT, es tev samaksāšu vairāk". Un vispār apstiprinās sarunas ar mani par pārnākšanu uz Dailes teātra štatu. Tikmēr es atļaušos "publiski muldēt par morāli" un teikt, ka melot nav labi un zaudēt cīņā par jaunajiem talantiem jāmāk ar cieņu."
Zvērināts advokāts Lauris Liepa pieļauj tiesāšanās iespēju, bet maz esot ticams, ka šajā situācijā tiesā tiks atrasta taisnība: "Ja kāds pauž nepatiesas ziņas, tad šīs ziņas var prasīt atsaukt, otrkārt – par šo nepatieso ziņu izplatīšanu var prasīt kompensāciju. Par aizskarošiem apzīmējumiem vai dažāda veida apvainojumiem – Latvijas publiskajā polemikā un arī tiesu praksē ir visnotaļ iecietīga attieksme pret to, ka mēs viens otru varam saukt dažādos vārdos. Latvijā tā nebūs, ka kāda īpaši jūtīga dvēsle varētu prasīt atlīdzību par to, ka viņš vai viņa ir salīdzināta kā konkrētajā disputā ar latviešu literatūras klasiķi, atsauce uz Staļina prēmiju – tas ir jautājums, vai tas patiešām kādā veidā aizskar vai neaizskar personas godu un vai tas kaut kādā ziņā iesit robu reputācijā. Tas būtu jāvērtē tiesai."
Drāma netiek turpināta
Nedēļu pēc spilgtajiem iznācieniem sociālajos tīklos ar "Kultūršoku" nav gatavs runāt ne Alvis Hermanis, ne Viesturs Kairišs. Kamēr Hermanis esot visu pateicis, tikmēr Kairišs "Kultūršoka" interesi runāt par šo jautājumu nodēvēja par dzelteno pseidožurnālistiku un nolika klausuli. Dailes teātra direktors Juris Žagars savas atbildes atsūtīja rakstiski: "Mūsu uzdevums ir veidot tādu teātri, lai būtu arvien vairāk aktieru, kas gribētu strādāt pie mums, tas arī ir viss. Mūsuprāt, aktieris-students nav jāpiesaista kādam noteiktam teātrim, bet viedokļi ir dažādi."
Teātra kritiķe Zane Radzobe Dailes teātra vadības rīcību saprot:
"Nav jau tāda teātra vadītāja, kas to nedarītu, ja viņiem būtu iespēja. Vienīgā atšķirība ir starp to, ka Dailē šobrīd ir tāda iespēja, bet JRT, acīmredzot, šādas iespējas nav, un tas arī viss.
Dailes teātris vienmēr ir ļoti nolasījis cilvēkus, kas nav bijuši viņu sistēmā iepriekš, un tad tās karjeras veidojas ļoti atšķirīgi un varbūt arī reizēm pat zvaigznes citos teātros Dailē vienkārši pazūd. Dailes teātrim ir milzīgs savs ansamblis, izcili mākslinieki, kuri nu kāpēc lai atdotu kādam savas pozīcijas, skaidrs, ka tas nav tik vienkārši."
Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras teorijas un vēstures katedras asociētā profesore Līga Ulberte atzīst, ka viņai pats svarīgākais kā skatītājam un pedagogam, lai, nonākot Dailē, turpinās jauno talantu attīstība: "Būtu ļoti žēl, ja Dailes teātris, kurš tagad ir tādā uzmanības lokā, un tik daudz šos jaunos aktierus pārpērk, piesaista, arī ieguldīs šajos jaunajos māksliniekos. Darīs visu, lai viņi attīstītos un nenomainīs viņus pēc gada vai diviem ar citiem jauniem aktieriem."
Kultūras ministrija aicina teātrus būt civilizētiem un meklēt risinājumus
Lai tiktu galā ar aktieru pārpirkšanas drāmu, Kultūras ministrija šonedēļ izsludināja Teātra padomes sēdi, kas ilga divas stundas. Tajā Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone teātrus aicināja būt civilizētiem un savstarpējās problēmas nerisināt sociālajos tīklos: "Pats būtiskākais secinājums, ko mēs visi kopā izdarījām, ir tas, ka jaunie aktieri tiek gatavoti Latvijas Kultūras akadēmijā, un šis process, kurā ir students apņēmies iegūt izglītību un akadēmija ir apņēmusies nodrošināt šo kvalitatīvo izglītības procesu, šīs ir divu pušu attiecības. Un, ja mēs nākotnē vēlamies, kā tas ir bijis līdz šim, ne tikai morāli, bet arī zināmu saistību šefību uzņemties starp teātri un aktieriem, tad tas tieši tā arī darāms. Teātrim ir šīs attiecības jākārto ar topošo studentu vai izraudzīto aktieri un savstarpēji līgumos ir jāatrunā nākotnes gan prasības, gan gaidas."
Kultūras akadēmijas pārstāve Līga Ulberte nedomā, ka šādu līgumu slēgšana būtu augstskolas ziņā: "Aktieri tiek sagatavoti teātrim, dramatiskajam teātrim. Kā viņi pēc tam sadalās pa šiem teātriem, tā ir viņu pašu brīva izvēle un no akadēmijas puses paredzēt kaut kādus līgumus – nē, tas noteikti nav iespējams. Varbūt, ka ir specifiska situācija, bet tas tad ir jāprasa Liepājas Universitātei, kuri izvēlējās gatavot tieši savam teātrim kursu, ja viņiem bija pašvaldības finansējums, tad, iespējams, ka viņi kā augstskola var to paredzēt.
Kultūras akadēmija ir valsts augstskola, par valsts finansējumu tiek sagatavoti aktieri jebkuram teātrim, kas ir gatavs ar tiem strādāt."
Teātra kritiķe Zane Radzobe uzskata, ka līgumu slēgšana ar teātriem var būt risinājums: "Mērķtiecīga līgumu slēgšana, kas būtu saistīta ar kaut kādām dotācijām, kaut kādām citām lietām, varētu būt aktuāla, bet šeit tas interesantais jautājums – tas ir tāds divpusgriezīgs zobens, skaidrs, ka no vienas puses – teātriem vajag, bet no otras puses, mums jādomā arī par to, ko tad iegūs tas jaunais cilvēks, kurš šajā gadījumā mācās jau ar kaut kādu perspektīvu, ka viņš ir noslēdzis līgumu ar konkrētu darbavietu, kas ir tas ieguvums tieši tam konkrētajam cilvēkam."
Kompensācijas par aktieru aizvilināšanu, piemaksas par darbu reģionos?
Valmieras Drāmas teātra direktore Evita Ašeradena uzskata, ka risinājums ir vajadzīgs. No pēdējā valmieriešu sagatavotā aktieru kursa uz Rīgu aizgājuši jau četri jaunie skatuves mākslinieki: "Es domāju, ka ir pienācis brīdis – ir viss uzsilis tādā mērā, uzsprādzis, ka beidzot to atrisināt kaut kā, koleģiāli domājot par to, ko darīt ar perifērijas teātriem, lai tā jauno aktieru pāriešana uz citiem teātriem un tas ieguldījums aktieros pēc tam teātrim, kurš ir domājis par viņu attīstību, ieguldījis, nāk kaut kā atpakaļ." Idejas par aktieru oficiālu pārpirkšanu ar kompensāciju talanta audzinātājiem ministrija neatbalsta, jo aktieris neesot īpašums, ar ko tirgoties.
Valstij dramatiskā aktiera sagatavošana četru gadu programmā kopumā izmaksā vairāk nekā 20 tūkstošus eiro.
Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins uzskata, ka varbūt vajadzētu domāt par īpašām piemaksām reģionos strādājošiem aktieriem: "Varbūt mans skatījums ir naivs, bet man liekas, ka vispār Latvijas situāciju var glābt reģionālais koeficients, kas nozīmē, ka strādāt ārpus galvaspilsētas ir materiāli un finansiāli izdevīgāk nekā Rīgā, bet pašreiz situācija ir otrāda."
Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone sola, ka šī ideja tiks apsvērta: "Kultūras ministrija veiks zināmus vingrinājumus un izpētes, vai ir kādi finansiāli instrumenti, ar kuriem mēs zināmā mērā varam izbalansēt mazāku teātru vai ar mazāku komerciālo pienesumu teātru spējas piesaistīt sev darbiniekus. Kāda jauna elementa ieviešana dotācijas aprēķināšanas kārtībā nozīmē to pašu esošo līdzekļu savādāku pārdali. Tas nenozīmē, ka mums būs kādi ārējie papildu līdzekļi, kuri nonāks sektorā."
Dailes teātris piedāvā pavisam negaidītu risinājumu
Ministrija negrasās citādi iejaukties teātru savstarpējās attiecībās brīvā tirgus apstākļos. Tikmēr attiecības tiek kārtotas pat ar rakstiskām atbildēm "Kultūršokam", kurās Juris Žagars atklāj savus plānus audzināt aktierus ārpus Latvijas Kultūras akadēmijas piedāvātā izglītības modeļa visiem teātriem: "Jo vairāk, jo labāk, tas rada sīvāku konkurenci nozarē un skatītājam no tā ir tikai ieguvums. Jā, esam iniciējuši un plānojam pagūt vēl šogad noorganizēt aktieru kursu ar muzikālās izglītības specializāciju Mūzikas akadēmijā. Mums šim projektam ir uzrunāts atbalstītājs, iecerēts, ka tas nodrošinās jau pirmā gada līdzfinansējumu. Kā jau esam ziņojuši, mēs neaktivizējam procesu, lai tas būtu speciāli un tikai Dailes kurss. Vai tas ir vajadzīgs?"
Mūzikas akadēmija apstiprina, ka sarunas par šāda kursa izveidi ir bijušas, bet pagaidām iecere ir tikai vispārīgi apsvērta un plašāku informāciju sola sniegt nākamnedēļ.
