Ir trešdienas vakars Klusajā ielā 12 Rīgā. Kluss gan te nav nemaz, jo notiek tautas deju ansambļa "Teiksma" mēģinājums.
Tieši pēc "Teiksmas" aicinājuma sestdien, 20. janvārī, Ķīpsalas hallē pulcēsies deju kolektīvi gan no Rīgas, gan Valmieras, Siguldas, Jelgavas un Carnikavas.
Pirms mēģinājuma tiekamies ar "Teiksmas" un arī koncerta "Soļi rakstos" māksliniecisko vadītāju Jāni Ērgli: "Līdz šim "Teiksma" braukusi pie saviem draugiem ārpus Rīgas. Tādi pa šiem daudzajiem gadiem ir Valmieras tautas deju ansamblis "Gauja", Jelgavas tautas deju ansamblis "Lielupe", braucam arī uz Siguldu pie "Vizbulītes" – tie mums šobrīd ir tādi stabilākie draugi ārpus Rīgas. Protams, Rīgā mēs daudz koncertējam kopā ar "Danci", "Vektoru", "Līgo". Un reiz sarunā ar Viesturu Tīli, kurš mums ir ļoti liels labvēlis, ieminējāmies, ka mums vajadzētu uztaisīt koncertu, lai mēs arī varētu tos draugus uzņemt pie sevis."
"Teiksmas" ilggadējais vadītājs Viesturs Tīle, kurš tagad vada starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrību "BT 1", pirmo šādu kopkoncertu Ķīpsalā palīdzēja sarīkot pirms diviem gadiem. Tagad dejotāji tiksies atkal, lai apliecinātu dejas un kopā būšanas prieku arī ierasti rāmajā pēcsvētku sezonā.
"Pēc svētkiem parasti amatierkustībā ir mierīgāka sezona. Katrs padejo, kas viņiem tuvāks sirdij, ko gribas dejot… Tā kā bija tāda ekskluzīva iespēja [dejot Ķīpsalas hallē], tad aicinājām savus draugus, lai rāda, kas viņiem pašlaik repertuārā.
Bet, protams, atskatīsimies arī uz to, ko darījām deju svētkos. (..) Koncerta programmā ir izkristalizējušās trīs paaudzes: mūsu vecmeistari Uldis Žagata un Alfrēds Spura, vidusposms – Jānis Purviņš, Alberts Kivlenieks, Jānis Ērglis, un no mūsu jaunās talantu paaudzes – Dagmāra Bārbale un Dāvis Ērglis," stāsta Jānis Ērglis.
Mūsu sarunā piedalās arī divi dejotāji no vidējās paaudzes kolektīva "deTeiksma", kas apvieno nesen no jauniešu sastāva aizgājušos dejotājus. Marta Dīzenbaha "Teiksmā" dejo kopš 2004. gada, Gints Ozoliņš – kopš 2007. gada. Jautāju abiem, kā ir dejot uz milzīgās skatuves Ķīpsalā.
"Ir ko skriet!" nosmejas Gints. "Skatuves izmēri tiešām ir iespaidīgi, vienlaikus var dejot arī divi kolektīvi. Protams, ir arī dejas, kur dejo tikai viens kolektīvs. Kad dejos divi, reizē uz skatuves būs pat 24 pāri dejotāju."
"Mums šoreiz lielākais izaicinājums būs deja "Jāņu mātes pagalmā", ko pirmoreiz dejojām deju svētku konkursā, bet tagad esam atjaunojuši un arī palielinājuši pāru skaitu. Tā ka tur noteikti būs ko skriet, kā Gints teica!" piebilst Marta. "Dejosim arī Dāvja Ērgļa deju "Kungu rija", pārstāvēsim arī jauno horeogrāfu paaudzi."
Līdzās Dāvja Ērgļa "Kungu rijai" jauno horeogrāfu paaudzes priekšnesumā tiks izdejota arī tautas deju ansambļa "Vektors" vadītājas Dagmāras Bārbales liriskā deja "Skaista mana tēvu zeme", kas pagājušajos Dziesmu un deju svētkos bija skatāma gan deju lieluzvedumā Daugavas stadionā, gan noslēguma koncertā Mežaparkā.
Ar Dagmāru satiekamies Latvijas Radio studijā: "Sestdienas koncertā "Vektors" piedalīsies ar diviem sastāviem – A un D grupu – un dejām gan no deju svētku repertuāra. Būs gan "Bēru riekstus kabatā", gan "Es izjāju prūšu zemi" un "Skaista mana tēvu zeme". Un katra grupa dejos arī vienu pavisam jaunu deju. A grupai tā būs mana horeogrāfija "Man bij’ kaltis kumeliņis", kas pēc nedēļas startēs arī Valmieras jaunrades deju skatē, un D grupai – deja "Jumis", kas arī ir pavisam jauna un tiks rādīta arī jaunrades skatē."
Dagmāras Bārbales pieminētais jaunrades deju konkurss, ko rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs un kas notiks janvāra pēdējā nedēļas nogalē Valmierā, solās būt nākamais apliecinājums skatuviskās tautas dejas formai pēcsvētku laikā. Pandēmijas gados konkurss nenotika, un tagad vērtējumam tiks nodota 57 horeogrāfu radīta 131 jauna deja.
"Tas ir daudz! Tik daudz, ka šī jaunrades skate notiek nevis vienu, bet divas dienas! (..) Bet man liekas, ka tas ir ļoti labs rādītājs – tas nozīmē, ka cilvēkiem patīk radīt dejas un dejotājiem patīk dejot jaunradītas dejas! Lielā mērā lielais deju skaits ir arī pandēmijas dēļ, jo kādreiz šis konkurss notika reizi sezonā, bet tagad pēdējais notika 2020. gadā. (..) Man konkursam ir pieteiktas sešas vai septiņas jaunas dejas, bet neviena no tām nav veidota speciāli konkursam. Tās ir tapušas šajos trīs gados, skatītāji tās jau ir redzējuši, un citi kolektīvi ir izteikuši vēlmi tās iekļaut savā repertuārā. Tad nu es nolēmu, ka ir laiks tās laist tālāk!" teic Dagmāra Bārbale.
Jaunas horeogrāfijas ar Mārtiņa Miļevska mūziku viņa radījusi arī aprīlī gaidāmajai "Vektora" 65 gadu jubilejai, ko ansamblis atzīmēs ar savā vēsturē pirmo deju uzvedumu. "Šobrīd gribas padauzīties. Tā ar vieglumu, jautrību, humora piesitienu," saka Bārbale, kad jautāju, par ko viņai pašlaik gribas runāt savās horeogrāfijās. "Pagājušā gada svētkos gan man bija dejas "Skaista mana tēvu zeme" un "Dievzemīte, tēvzemīte", kas ir tādas patriotiskākas, dvēseliskākas un liriskākas dejas. Negribu teikt, ka tās man nav mīļas dejas – man tās ļoti patīk, bet radošajā ziņā man pašlaik tiešām gribas padauzīties. Un lielā mērā šo "Vektora" uzvedumu mēs ar tādu domu arī iesākām veidot."
