ĪSUMĀ:
- Neskatoties uz remontdarbiem, pagājušais gads Valmieras teātrim bijis labs – apgrozījums pieaudzis par 32%.
- Iepriekšējo gadu kā ļoti labu vērtē arī Dailes teātra direktors.
- KM: Visi septiņi valsts teātri ir strādājuši visnotaļ veiksmīgi.
- KM: Secinām, ka nozare beidzot ir pilnībā atguvusies no tās bedres, ko radīja Covid-19 pandēmija.
- Liepājas teātra valdes locekle: Sezona veiksmīga, bet tas ir mānīgi, skatoties ilgtermiņā.
Valmieras teātrim pieaudzis apgrozījums – par spīti remontam
Šī nedēļa sākās ar priecīgu ziņu – Valmieras Drāmas teātris beidzot nodots ekspluatācijā, un 23. augustā skatītāji teātra Apaļajā zālē varēs redzēt pirmo šīs sezona izrādi. Teātra modernizācija ilga trīs gadus, un tagad beidzot viss kolektīvs būs vienuviet. Tiesa, dažas izrādes teātris turpinās spēlēt arī "Kurtuvē". Valmieras Drāmas teātra direktore Evita Ašeradena ir gandarīta: "Es lepojos, ka Valmieras teātra darbinieki, sadzīvojot ar būvniekiem, spēja nodrošināt to, ka mēs nepārstājām spēlēt Apaļajā zālē nevienu brīdi, ka, pateicoties tam, ka skatītāji bija ar mieru tām sadzīviskām neērtībām piemēroties un aktieri arī, ka mēs spēlējām visu šo laiku. Visu šo trīs gadu laikā neesam pārtraukuši spēlēt. Esam priecīgi, ka [tagad] viss notiek vienā mājā. Protams, ka izrādes kļūst aizvien sarežģītākas un Lielās zāles skatuve tiks izmantota pilnībā, lai radītu. Būs daudz pārsteigumu."
Tagad priekšā gan jaunās, gan Lielās zāles iekārtošana. Neskatoties uz remontdarbiem un piesardzīgo plānošanu, pagājušais gads teātrim bijis labs – apgrozījums pieaudzis par 32%, sasniedzot 841 tūkstoti eiro. Teātra direktore saka paldies visiem skatītājiem, īpaši tiem, kuri mēro tālu ceļu uz Valmieru. Viņa sagaida, ka jaunā sezona būs izdevusies.
Dailes teātra direktors: Par pagājušo gadu es nevaru sūdzēties
Iepriekšējo gadu kā ļoti labu vērtē arī Dailes teātra direktors Juris Žagars: "Par pagājušo gadu es nevaru sūdzēties. Pēc kovida viss ir atgriezies, biļetes pērk, biļešu cenas turas salīdzinoši ļoti labas un,
ja pie tādas cenas zāles piepildījums ir 98%, tas nozīmē, ka vismaz Dailes teātris jums būs ļoti slikts indikators, lai pateiktu, ka ekonomikai Latvijā iet slikti."
Dailes teātris jau sācis darbus pie Mazās zāles rekonstrukcijas, un pēc tās pabeigšanas nākamā gada pavasarī būšot vairāki ieguvumi, turpina Žagars: "Tas mums dos daudz ekonomiskāku darbību. Ja tagad mēs Mazajā zālē varam apsēdināt 150 cilvēkus, tad pēc tam mēs varēsim 350 cilvēkus. Savukārt izdevumi paliks tieši tādi paši. Otrkārt, skatītājiem būs pavisam cita skatīšanās kvalitāte, kas ir ārkārtīgi svarīgi, – cita redzamība, cits skatuves izmērs, cita gaisa apmaiņa. Līdz ar to teātra ekonomiskā pamatojamība vai kopīgā rentabilitāte var būt daudz loģiskāka un jēdzīgāka, kā mēs tērējam sabiedrības naudu."
Valsts dotācija teātrim ir ap 40%, bet 60% tas nopelna pats, tāpēc vēl jo vairāk ir svarīgi, cik ekonomiski pamatoti tiek strādāts. Žagars uzsver – nav nekādu indikāciju, lai nākamgad teātra ieņēmumu sadaļa mazinātos. Jau tagad biļetes uz vairākām izrādēm ir izpirktas. Dailes teātrim šim gadam piešķirta gandrīz četru miljonu valsts dotācija, savukārt pašu ieņēmumi šogad plānoti 4,1 miljons eiro.
Ministrija: Nozare strādā labi
Izvētot valsts dotēto teātru iepriekšējā gada un šī gada sākuma rezultātus, Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš ir lakonisks – gads bijis labs: "Mēs redzam, ka visi septiņi valsts teātri ir strādājuši visnotaļ veiksmīgi un pašu plānotos ieņēmumus izdevies sasniegt un daudzos gadījumos arī pārpildīt, līdz ar to
secinām, ka nozare beidzot ir pilnībā atguvusies no tās bedres, ko radīja Covid-19 pandēmija, cilvēki ir atgriezušies, teātru piedāvājums ir gana interesants, konkurētspējīgs un kopumā nozare strādā labi."
Liepājas teātra valdes locekle: Sezona veiksmīga, bet tas ir mānīgi
Tikmēr Liepājas pašvaldības dotētais Liepājas teātris pērno gadu pabeidza ar nepilnu miljonu eiro apgrozījumu, kas ir vairāk nekā gadu iepriekš. Teātra valdes locekle Eva Ciekurze atzīst – veiksmīgu sakritību dēļ iepriekšējā sezona teātrim bijusi laba, taču tas esot mānīgi, skatoties ilgtermiņā: "Iemesls ir iepriekš zināmais – tas, ka Liepājas teātris ir ārpus valsts finansējuma sistēmas lielajiem repertuāra teātriem. Mēs kā vienīgais ārpus šīs sistēmas saņemam būtiski mazāku dotāciju, ko mums dod Liepājas pašvaldība, nekā līdzvērtīgi teātri, ko finansē valsts. Lielākais nākamais risks ir jaunuzvedumu iespējamie budžeti, tajā skaitā gan attiecībā uz honorāru lielumu, kādus citos teātros ir pieradušas saņemt radošās komandas, kas veido jaunuzvedumus. Bīstamais ir tajā, cik motivētas būs radošās komandas veidot jaunuzvedumus Liepājā."
Risinājums esot tikai viens – Liepājas teātrim, kurš nodrošina mākslas pieejamību novadā, būtu jāsaņem citiem reģionu teātriem līdzvērtīga dotācija.
Uz jautājumu, kādu Liepājas teātris redz savu infrastruktūras attīstību, Ciekurze atbild – ļoti daudz nezināmo. Labā ziņa – tagad izsludināts metu konkurss Liepājas teātra Mazajai zālei, ko varētu būvēt par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.
