"Es jau nevaru palikt mierā. Kā Aivars saka – tu esi nelabojama. Un es esmu pārliecināta, jo vairāk es sevī kaut ko nesīšu, jo vairāk no manis izstaros, tādēļ es visu laiku glabāju sevī kaut kādas svētas lietas, lai tās, kad ir vajadzība, varētu atdot, izlikt. Un tad no sevis dot to gaismu." Tā Baiba Indriksone kādā radio intervijā raksturoja pati sevi un savu aktrises būtību. Teātris bija viņas mūža sapnis, ko viņa arī piepildīja. Kā viņa pati teica – viņa ir traka uz teātra spēlēšanu, teātris viņai ir neizsakāmi dārgs.
Jaunībā viņa spēlēja liriskas meitenes, vēlāk raksturlomas. Diemžēl vairākas viņas ļoti ilgotas varones palika nenospēlētas, to vidū Šekspīra Džuljeta un Raiņa Baiba.
Aktrise Dace Bonāte, kas ar Baibu Indriksoni 40 gadu bija vienā ģērbtuvē, stāsta, ka no viņas allaž izstaroja gaišums, prieks un mīlošas sirds dāsnums: "Mēs viņu saucām par Baibiņu ģērbtuvē. Bet tā nebūt nav tāda pamazinoša, bet mīļuma forma. Jo man liekas, ka Baiba ir sieviete, kas ir ļoti daudz dāvājusi pasaulei mīlestību un arī ļoti daudz saņēmusi mīlestību. Es viņu nekad neesmu redzējusi dusmīgu. Es viņu esmu redzējusi sarūgtinātu, bēdīgu, bet nekad dusmīgu, un tas nozīmē, ka cilvēks ir izbaudījis kaut ko, kas ir mīlestība. Viņa vienmēr ļoti lepojās ar savu ģimeni, ļoti mīlēja savu vīru, režisoru Aleksandru Leimani, un ārkārtīgi lepojās ar saviem mazbērniem, viņu sasniegumi un panākumi Baibai bija mēles galā katru reizi.
Tagad skatoties uz viņas bildēm, pēc viņas sejas vaibstiem var redzēt, ka viņa ir bijusi priecīgs cilvēks. Viņai ir tāds skatiens. Tas ir skaisti! Lai viņai gaišs ceļš mūžībā!"
Skatītājiem visvairāk Baiba Indriksone saistās ar vitālajām un krāšņajām kino lomām, jo īpaši Lēni "Vella kalpos" un Olitu "Limuzīnā Jāņu nakts krāsā".
Aktrise Olga Dreģe ar Baibu Indriksoni pirmo reizi satikās "Vella kalpu" uzņemšanas laukumā, un kopš tā laika – nu jau pusgadsimta garumā – abas vienoja cieša draudzība. "Viņa bija tiešām brīnišķīga. Atvērta, vienkārša, darbīga, izpalīdzīga. Gan pie stūres, gan dārzā viņa bija priecīga ar savām bedrītēm vaigos. Un tāda viņa bija arī savās lomās, arī Olitā, ar ko mums saistās tik daudz piedzīvojumu. Un tā viņas balss un tie smiekli! Viņai bija īpaši smiekli, tādi drastiski, birstoši.
Viņa bija tāda, kas dzimtām pāri dzīvoja. Kas saturēja visus, viņai bija tāda māka, tāds talants – visus konfliktus nolīdzināt. Tā kā gaišā, gaišā piemiņā viņa man paliks,"
teic Olga Dreģe.
Vissirsnīgākie un vissiltākie vārdi par Baibu Indriksoni sakāmi arī izcilajam režisoram Jānim Streičam. Viņš atklāj mazāk zināmu savas dzīves šķautni, proti, tā kā viņa paša tēvu iesauca leģionā, kad viņam bija seši gadi, viņa jaunības periodā Aleksandrs Leimanis bija ne tikai viņa skolotājs un audzinātājs, bet gluži kā tēvs. Leimaņa ģimene kritiskā brīdī deva Jānim arī pajumti, un viņš ir bezgala pateicīgs Baibai par viņas dāsnumu, sirsnību un mīlestību: "Mīļā Baibiņa! Viņa man bija vairāk nekā aktrise. Radiniece, varētu teikt.
Es otru tik saulainu cilvēku nezinu dzīvē. Un tas dara viņu skaistu visos dzīves periodos, un tā ir mācība visiem, ja gribat ilgu mūžu, – esiet labi pret cilvēkiem! Lai mūžīgā gaisma spīd viņai!"
Atvadīšanās no Baibas Indriksones 20. maijā notiks no pulksten 12.00 līdz 13.00 Nacionālā teātra Baltajā zālē.
