Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) direktora amats būs nopietnākais ieraksts līdzšinējā valdes locekļa Sanda Voldiņa jau tā iespaidīgajā CV. Pirms darba Baltajā namā viņš bijis Kultūras ministrijas valsts sekretārs, strādājis Valsts kancelejā un vadījis liela mēroga kultūras projektus.
"Kā lielāko grūtību, tādu izaicinājumu, uzņemoties šo amatu, [saredzu tajā], ka ir ļoti lielas gaidas, kas izteiktas gan no kolektīva, gan no sabiedrības. Opera mums ir tikai viena. Un katram ir savi ieskati par to, kā viņai vajadzētu darboties," teic Sandis Voldiņš.
Voldiņš, kurš pēc izglītības ir jurists ar maģistra grādu kultūras teorijā un šobrīd ir ceļā uz doktora grādu, Operas vadītāja krēslā solās būt reālists un stratēģis, tomēr vēlas, lai nākamie pieci operas gadi vēsturē paliktu kā straujš attīstības laiks.
"Nav manā dabā bārstīt spārnotus saukļus – izcilākā opera Ziemeļeiropā, tagad tūrisma galamērķis un tā tālāk. Es saprotu limitus. Manuprāt, opera un balets šobrīd tajā kapacitātē, kas mums ir, strādā uz tādu limitu robežas. Mēs pa īstam nevaram saražot vairāk nekā šos piecus jauniestudējumus, kas ir ārkārtīgi maz. Mums ir jābūt ārkārtīgi precīziem, veidojot jauniestudējumu politiku; kas ir tas, ko mēs ar katru gribam pateikt."
Lielākais uzsvars būs uz pašmāju mākslinieku piesaisti opernamā. Taču attiecībā uz Krievijas māksliniekiem – līdz kara beigām opernams ievēros moratoriju.
Izņēmums būs tie iestudējumi, kas bijuši repertuārā līdz kara sākumam. Konkursa komisijai iesniegtajā piedāvājumā Voldiņam bija trīs pamatprincipi – attīstība, jaunais mantojums un kopdarbs.
"Runājot par talantu attīstību, ir lietas, par kurām ir runāts gadiem, bet tās nav notikušas. Jā, es tiešām uzskatu, ka mums nākamajos piecos gados ir jāuzbūvē tā sauktā operas akadēmija, turklāt Baltijas mērogā, ne tikai Latvijas mērogā. [..] Mums ir pa īstam jādomā, kas ir mūsu jaunā scenogrāfu paaudze, kas ir mūsu jaunā gaismu mākslinieku paaudze, kas ir mūsu jaunā kostīmu mākslinieku paaudze, kādā veidā dot viņiem platformu, protams, ka tā uzreiz nebūs Lielā zāle," uzskaita Voldiņš.
Lai arī izdevies panākt mūziķu algu pieaugumu opernamā un cerības vieš arī intereses kāpums vakanču konkursos par darbu Baltajā namā, Voldiņš paredz, ka atalgojums būs viens no sāpīgākajiem jautājumiem arī turpmāk:
"Es teiktu, ka tā nākamā krīze, ko mēs redzam, kas veidojās, ir tieši tehniskie darbinieki, meistari, dekoratori, šuvēji un tā tālāk.
Tas nav tāds fabrikas tipa darbs. Nē, šis darbs prasa milzīgas, milzīgas prasmes. Visiem šausmīgi patīk, protams, "Džungļu grāmatā" brīnišķīgās mūsu butaforu komandas sataisītās maskas. Kaut ko tādu var dabūt gatavu tikai ar milzīgu ilggadēju pieredzi, ārkārtīgi rūpīgu attieksmi pret savu darbu tāda mērķa labad. Un es teiktu, ka tas nākamais solis, uz ko mums ir jāskatās, ir tieši uz šo meistaru atalgojuma palielināšanu. Es teikšu godīgi, es tādas lielas cerības par nākamā gada budžetu neloloju."
Septembrī uz darbam piemērotām telpām Šķirotavā beidzot varēs pārcelties operas dekorāciju šuvēji un butafori. Un līdz ar jauno sezonu sāksies arī ilgi atliktie remontdarbi opernamā – divu gadu laikā pilnībā tiks nomanītas vēsturiskā korpusa inženiersistēmas.
Tas viss jaunajam direktoram būs jāpieskata.
KONTEKSTS:
Kultūras ministrijas (KM) izsludinātā atklātā konkursa rezultātā valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību (VSIA) "Latvijas Nacionālā opera un balets" (LNOB) valdes priekšsēdētāja amatā apstiprināts līdzšinējais LNOB valdes loceklis Sandis Voldiņš.
Uz pārējo divu LNOB valdes locekļu amatiem tiks sludināts atkārtots konkurss.
Sandis Voldiņš LNOB valdes priekšsēdētāja amatu uzsāks pildīt šī gada 4. novembrī, kad beigsies līdzšinējā valdes priekšsēdētāja Egila Siliņa pilnvaru laiks amatā.
