Viju Vētru dēvē par indiešu dejas priesterieni. 1923. gadā Rīgā dzimusī dejotāja, horeogrāfe un arīdzan pedagoģe, atlidojusi no Amerikas Savienotajām valstīm uz savu dzimteni Latviju, lai simto jubileju nosvinētu uz Rīgas Latviešu biedrības nama skatuves. Bez dejas spara un dejot gribas nav iedomājama neviena diena jubilāres mūžā.
Kā saka pati jubilāre: "Citādi es jau nevarētu dzīvot. Tā ir motivācija būt dzīvai, jo deja jau vispār ir dzīvības simbols. Viss, kas kustas, ir dzīvs, un līdz ar to deja kā māksla ir simbols pašai dzīvībai."
"Viss dabā arī kustas un dejo – taurenim ir sava deja, ziedam sava. Katrai lietai dabā ir sava deja jeb dziesma.
Mēs visi izsakāmies caur sevi, izsakām to dzīvi, kuru dzīvojam pašreiz, jo mēs elpojam tad, kad esam dzīvi, un deja it sevišķi ir simbols dzīvībai vispār. Bez tā es nevarētu dzīvot," saka Vija Vētra.
Simtās jubilejas koncertprogrammu iesāk slavinājums deju dievam Šivam-Nataradžam un Gaismas festivāla deja "Diwali", kuru Vija Vētra izdejo kopā ar viņas izveidoto deju grupu "Rituāls". Skan Rabindranata Tagores dzeja, vairāki skaņdarbi komponista un pianista Vestarda Šimkus sniegumā un komponista Artura Maskata jaundarbs, īpašs veltījums Vijai Vētrai.
"Ideja par šo skaņdarbu dzima telefonsarunā ar pašu Viju tad, kad es 6. februārī piezvanīju uz Ņujorku, un viņai bija 100. dzimšanas diena. Vija man teica: "Uzrakstiet man tādu darbu, kas sauktos "Ievainotais gājputns", tas būs par mani". Zināju, ka izpildītājs būs ārkārtīgi skaisti spēlējošs Vestards Šimkus, un tas es sapratu, ka tā būs tāda lēna deja, bet tā beigsies ar latviešu tautasdziesmu, un tā tautasdziesmas ir "Tumša nakte, zaļa zāle". Tas gājputns ir atgriezies mājās, tā bija tā sajūta," stāsta komponists Arturs Maskats.
Vija Vētra atzīmē: "Tas ir par mani, es esmu tas putns, kas visu laiku katru pavasari lido uz Dzimteni. Tāpat arī stārķi to dara, bet tagad es tiešām esmu arī "Ievainotais gājputns", jo man ir visādas vainas, kājas neklausa, sapampušas, jo man jau operēja abas gūžas. Es varu knapi paiet, bet es gribēju tomēr vēl būt uz skatuves, un šī ir mana pēdējā izrāde manā mūžā, kā arī, man liekas, pēdējā Latvijas apciemošana. Dzimtenes apciemojums pēdējais. Man tas tomēr bija svarīgi, ka es to daru, tās atvadas daru tā, kā es visu mūžu esmu darījusi – dejojusi. Caur deju."
Jubilejas koncertprogrammā visām dejām horeogrāfiju veidojusi pat Vija Vētra. Arī Austrālijas aborigēnu lietus deju Agra Daņiļēviča deju skolas "Dzirnas" grupai.
"Runājot ar Viju Vētru, runājot par tām paralēlēm, mani ārkārtīgi priecēja tas, ka es dabūju caur Vijas Vētras teikto apstiprinājumu tām lietām, kuras arī man liekās svarīgas," saka horeogrāfs un dejotājs Agris Daņiļēvičs. "Sarunas ar Viju vienmēr ir ārkārtīgi auglīgas. Dejot simt gados... Es zinu, ka Mārim Liepam kādreiz bija grāmata "Es gribu dejot simt gadu", tad šeit tā ir realitāte, Mārim tas neizdevās, bet Vija dejo."
Vija Vētra par saviem gadiem stāsta: "Kad es saku cilvēkiem, ka man ir simt gadi, tad bieži cilvēki saka – nu nē, nevar būt! – un vienkārši netic. Tad es viņiem saku tā: ja jūs arī darītu tā, kā es, tad jūs arī tur tiksit. Ko es saku viņiem kā tādu padomu: nepieaugat, esat kā bērni, kas nozīmē – esat ziņkārīgi. Kā bērns mācās – viņš mācās par visu ko ap sevi un viņu viss interesē. Ja jūs kā bērni arī būtu ziņkārīgi un mācītos vienmēr ko jaunu, tas arī ļoti labi ir smadzenēm, tas smadzenes uztur jaunas. Tad vēl kā bērni – nepazaudējiet savu prieku par mazām lietām.
Vienkārši jābrīnās un jāpriecājas kā bērnam, un, ja to dara, tad jau nav laika novecot vispār.
Zināms, ir jāuzmana ķermenis, pareizi jāēd, es esmu veģetāra galvenokārt, gan ēdu zivis un visu, kas nāk no jūras, bet gaļu ne. Jāuzmana ir ķermenis, nedrīkst smēķēt, nedrīkst kļūt par alkoholiķi. Vispār – pārmērības, no tām vajag atturēties!
Ir tāds teiciens grieķu valodā – es runāju astoņās valodās, un pēdējā bija grieķu, ko iemācījos, – grieķu valodā ļoti smuki saka "Metrio calo aristo". Tas nozīmē: "metrio" ir mērenība tā labākā, augstākā lieta, ko sasniegt, "aristo" – aristokrāts nāk no šī vārda, mums jau vispār ļoti daudz grieķu vārdu… Un nu es atkal gribētu mācīties kaut ko jaunu, lai tās smadzenes uzturas jaunas, es varbūt mācīšos japāņu valodu tagad!" enerģijas pilna ir māksliniece.
