Elmāra Seņkova "Spēlēju, dancoju" Latvijas Nacionālajā teātrī
Izrāde, kura mūsdienīgā valodā meklē atbildes uz jautājumu, kāds ir mākslinieka uzdevums, un piedāvā retoriskus variantus – izklaidēt, paust pilsonisko nostāju, protestēt pret pasaules netaisnībām, iestāties par vājākajiem, sniegt reliģisku pārdzīvojumu vai propagandēt ideoloģiskās pārliecības.
Kamēr mākslinieks naivi tic savām spējām mainīt notikumu gaitu ar dziesmas palīdzību, alkatīgajā velnu rijā jau viss ir izlemts viņa vietā. Taču jebkurai visatļautībai reiz pienāk gals.
Izrādes radošā grupa piedāvā oriģinālu skatu uz velnu riju, kurā varam baudīt profesionālu kustību partitūru, ko radījusi kustību režisore Elīna Gediņa. Arī Reiņa Suhanova vienkāršā, bet atjautīgā scenogrāfija atklāj, cik burtiski saistīta ir velnu rija ar mūsdienu pasauli izrādes veidotāju uzstādījumā.
Šķiet, ka grūtākais uzdevums ir bijis tieši komponistam Edgaram Mākenam, jo iepriekš radītā muzikālā partitūra Raiņa "Spēlēju, dancoju" ir gana spēcīgi iegūlusies cilvēku apziņās, tomēr viņam izdevies radīt jaunu, oriģinālu mūsdienu Tota melodiju. Izrāde viennozīmīgi kļūs par turpmāku sarunu un diskusiju atspēriena punktu, jo izceļ ļoti daudz aktuālu problēmu.
Džona Malkoviča "Leopoldštate" Dailes teātrī
"Leopoldštate" stāsta par dzimtas izdzīvošanu cauri 20. gadsimta lielākajām cilvēces katastrofām. Skatītājiem ir iespēja sekot ebreju ģimenes gaitām līdz 1955. gadam, kad no kuplās saimes dzīvi palikuši tikai trīs. Skatītāji jau zina, kas šai ģimenei būs jāpieredz, bet mēs esam liecinieki tam, ar kādām cerībām šī ģimene raugās uz pasauli.
Sera Toma Stoparda "Leopoldštate" ir viens no ievērojamākajiem un apspriestākajiem jaunāko laiku dramaturģijas darbiem. Autors pats uzskata, ka lugā ne tikai koncentrēti aprakstījis pats savas dzimtas likteni, bet arī izteicis desmitiem gadu uzkrāto radošo potenciālu.
"Leopoldštate" drosmīgi aplūko, ko nozīmē būt citādam – svešiniekam starp svešiniekiem ne tikai paša, bet arī citu acīs.
Šis ir pavisam klasisks iestudējums, kas patiks tiem, kas no teātra sagaida izsekojamu naratīvu, apjomīgu stāstu, kas tiek izspēlēts uz skatuves.
Marijas Linartes izrāde "Milžu cīņas" Jaunajā Rīgas teātrī
Izrādes galvenā varone Anna un pasaule apkārt piedzīvo neiedomājamas pārmaiņas. Šis stāsts ir no viņas dienasgrāmatas, kurā Anna apraksta savu pieredzi Zemessardzē, cīņu ar depresiju un izdzīvošanu. Šī nav tikai dokumentāla izrāde par to, kas notiek dienestā. Tas ir savas patiesības meklēšanas ceļojums, kura laikā Anna mēģina saprast, kam viņa tic un kas viņa patiesībā ir. Izrāde ir par lielajām cīņām un pārdzimšanu.
Autore un režisore Marija Linarte, kā arī abi izrādes aktieri Inga Tropa un Jānis Grūtups, dien Zemessardzes 1. Rīgas brigādes 13. kājnieku bataljonā. Izrāde ir balstīta radošās komandas pašu pieredzētajā un citu dienesta biedru stāstos.
Tas ir svaigs, godīgs un emocionāls stāsts par jaunas sievietes pieredzi un attiecībām ar valsti un savu ķermeni, ko vērts redzēt tiem, kas apsver iestāties Zemessardzē, bet ne tikai.
