Trešdien, 21. jūnijā, žūrija darīja zināmus "Spēlmaņu nakts" balvu pretendentus 15 kategorijās, kopumā sezonu raksturojot kā kontrastaināku un interesantāku nekā iepriekšējā.
Žūrijas vadītājs Toms Čevers uzsver, ka, vērtējot izrādes, žūrija kā galvenos izvirzījusi trīs kritērijus – inovācija un drosme, dzelžaina profesionalitāte un sociāla aktualitāte.
Šoreiz kā izteikta līdere nav iezīmējusies viena izrāde, kā tas pērn bija ar "Rothko", bet bijuši vairāki augstvērtīgi sasniegumi, kas atstājuši iespaidu. Savā redzējumā dalās žūrijas pārstāve Kitija Balcare:
"Viens no maniem personīgajiem kritērijiem ir tas, ka laba izrāde ir tā, ko gribas redzēt vēlreiz. Tādu izrāžu nebija daudz, bet tādas bija, un es tās arī redzu šajā sarakstā, un noteikti rudenī skatīsimies atkal, lai redzētu, kura patiešām ir tā labākā.
Šīs izrādes kā mākslas darbi strādāja vienoti mākslinieciski, bet tām arī bija rezonanse šajā laiktelpā, respektīvi, atbalss tajos notikumos vai sajūtās, kas šobrīd valda sabiedrībā."
Sezonai bija raksturīgi tā sauktie kailie stāsti ar dokumentālā teātra iezīmēm, kas atspoguļo sociālo realitāti, bet izkristalizējās vēl divas tēmas, tās iezīmē žūrijas vadītājs Toms Čevers: "Tā noteikti ir vardarbības tēma – vardarbība ģimenē, kas ir guvusi atspoguļojumu gan sabiedrībā, gan medijos. Noteikti ir sieviešu jautājums 21.gadsimtā, jo vairākas izrādes ir tieši vērstas uz pašnoteikšanās un pašapzināšanās izpēti ar teātra valodas līdzekļiem".
Šo tēmu iznākšanu priekšplānā žūrijas pārstāve Dace Bonāte dēvē par vielu dziļai domāšanai, kas ir ļoti svarīgi un ko pieprasa arī laiks, bet līdz ar to iezīmējas arī tendence, ka teātris vairs nekalpo kā patvērums, kas kaut uz brīdi ļauj distancēties no realitātes: "Es tikai brīžiem tā domāju, vai skatītāji to vēlas…
Es domāju, viena daļa skatītāju ir neapmierināti, ka nav šī patvēruma, jo gribas jau kaut kur patverties. Varbūt kaut ko šai saistībā vajadzētu padomāt, un šim patvērumam jau nav noteikti jābūt ar negatīvu zīmi.
Cilvēkiem ir vajadzīgs arī patvērums, uzlādējums, dzīvi apliecinošas lietas. Tādas [izrādes] man gribētos vairāk redzēt, jo cilvēkiem ļoti vajag arī uzmundrinājumu."
Dace Bonāte ļoti pozitīvi vērtē daudzus aizvadītās sezonas aktierdarbus un priecājas par to, ka vairākiem aktieriem tieši aizvadītajā sezonā beidzot izdevās satikties ar savu īsto lomu un tādējādi viņu talants uzplauka ļoti skaistos ziedos.
Toms Čevers atklāj, ka lielāka vienprātība žūrijai bija, izvēloties pretendentus nominācijai "Gada aktieris", bet ļoti sīva konkurence bija, izvirzot "Gada aktrises".
Kopumā visvairāk nomināciju šogad ir Valmieras Drāmas teātrim, tas izceļas arī nominācijā "Gada jaunais skatuves mākslinieks".
Toms Čevers stāsta: "Valmieras teātris ar savu jaudīgo kursu nemaz nav mazinājis savus radošos apgriezienus un varēšanu, bet tikai ir tos noturējis un kāpinājis, par spīti telpu trūkumam. Tā ir acīmredzama tendence.
Uz pēdām seko Dailes teātris. Tam arī ir spilgta sezona, bet dažkārt varbūt saturisko slāni gribētos dziļāku. Ārpus formas perfekcijas un vēriena kaut kādā ziņā saturiskais slānis kļūst plānāks, tāpēc arī Valmierā ar mazākām tehniskām iespējām ir iespējams izrādes tomēr vairāk pacelt un to kvalitāti sekmēt.
Noteikti jāizceļ ir arī Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris. "Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos" iezīmē tādu repertuāru, kādu vismaz es savā skatītāja pieredzē neatceros. Svaigiem izteiksmes līdzekļiem, kas ir kaut kas jauns, un, cerams, ka nākamajā sezonā tas tikai nostiprināsies."
Kā allaž "Spēlmaņu nakts" balvu pretendenti 15 kategorijās pirms Jāņiem nosaukti, bet balvu laureātus, kā parasti, uzzināsim 23. novembrī, Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā.
