"Teātra festivāls Nr.2" šogad vēlas īpašu uzmanību pievērst oriģināldramaturģijai un sarunām – gan skatītāju un veidotāju starpā, gan teātra profesionāļu vidū. Piecu dienu laikā tiks izrādītas astoņas izrādes sešos teātros.
"Šogad mēs esam pārcēlušies uz Rīgu un klāt ir piepulcinājušies jauni biedri mūsu organizatoru komandā, kas ir Latvijas Nacionālais teātris un Leļļu teātris," par festivāla norisi pastāstīja teātra "Dirty Deal Teatro" direktore un producente Anna Sīle. "Un tas, kas man šķiet būtiski, – cilvēkiem vēl pirms sezonas beigām pastāstīt to, cik daudz jaunu stāstu ir teātrī, ka stāsti nepārtraukti rodas no jauna un šie jaunie stāsti vēsta par tagadni, par to, kas cilvēkiem tiešām šajā mirklī varētu būt aktuāli."
"Saruna ir galvenais kopsaucējs, kāpēc šo festivālu mēs šogad rīkojam. Ir šī oriģināldramaturģija, šie stāsti, bet stāsti nav nekā vērti, ja nav, kas viņos klausās, un nav, kas stāsta tālāk," uzsvēra Ģertrūdes ielas teātra producente Maija Pavlova. "Kad mēs sarunājamies viens ar otru, mums ir iespēja arī paskatīties savādāk uz pasauli. Programmā ir pietiekami daudz gan individuālu stāstu, piemēram, Ģirta Krūmiņa personīgais stāsts, vai Sofijas Meļņikovas personīgais stāsts par to, kas ar viņiem ir noticis pēdējā laikā. Un arī plašāki sabiedrības stāsti . Izrāde "Ričards" vai "Kabarē", kas ar citu skatupunktu paskatās uz to, kas mums šobrīd sabiedrībā ir aktuāls, par ko mēs varētu runāt."
Festivāls sāksies 1. jūnijā ar Leļļu teātra izrādi – kabarē "Bez morāles. Ar lellēm", un noslēgsies 5. jūnijā ar Nacionālā teātra iestudējumu par vardarbību ģimenē "Ričards. Nekā personīgi". Pēc katras izrādes notiks sarunas ar skatītājiem.
"Tajā ritenī, kurā tu esi ierauts sezonas laikā, ir ļoti maz vietu un laika satikties teatrāļiem kopā un pārspriest, kur šobrīd Latvijas teātris atrodas, kā mums pietrūkst, kas varbūt ir izdevies labāk. Kas šodien ir mūsdienu dramaturģija, kas ir mūsdienu režija, kas vispār ir teātris? Kāda vieta sabiedrībā ir teātrim?" aktuālos jautājumus ieskicēja Latvijas Nacionālā teātra direktors Jānis Vimba. "Cik nozīmīgi, cik būtiski ir veidot kaut ko jauniem cilvēkiem, vecākiem cilvēkiem? Un kas tas vispār ir? Tas ir ļoti, ļoti svarīgi. Jebkurš pasaules teātra festivāls, šīs sarunas ir ļoti svarīgas pašiem teatrāļiem, jo sabrauc no daudzām vietām teatrāļi un spriež, mēģina risināt, protams, notiek arī tirdziņš, kur meklē jaunus sadarbības partnerus, lai veidotu jaunas izrādes vai varbūt apmainītos ar savām izrādēm."
"Mēs redzam, ka arvien vairāk izrādes tiek veidotas savādāk, kur nav luga vai nav gatavs materiāls, un šo materiālu veido paši mākslinieki, un kā tas ietekmē izrādes iestudēšanas procesu?" atzīmēja Maija Pavlova. "Vai tie mehānismi un tā organizācijas, kā to darām līdz šim ierasti, vai tas ir tas, kas mums palīdz, vai tomēr kas būtu jāmaina šajos procesos? Un otrs ir skatītājs, auditorijas piesaistes jautājums, jo skatītājs mainās, mainās viņa prasības, intereses, un kā tad teātris var nokļūt pie skatītāja? Lai teātris nepaliek tikai savā baltajā citadelē, bet var pienākt tuvāk skatītājiem."
Turpmāk teātra festivāls ar augošo kārtas numuru un par dažādām tēmām notiks katru gadu.
