Teātrim atjaunota ēka – valmieriešu domas dalās
Trīs gadu laikā, kopš ilgst teātra rekonstrukcija, valmierieši jau bija pieraduši ap teātri redzēt sastatnes, tādēļ dienā, kad tās pazuda, bija gluži, vai neticība, ka teātra ēka tomēr būs pabeigta, vēl jo vairāk arī tāpēc, ka pirmā rekonstrukcija, kura tika sākta 1987. gadā, ilga pat septiņpadsmit gadus. Teātra ēka tātad ir nodota ekspluatācijā, kā stāsta teātra direktore Evita Ašeradena, šobrīd rit iekārtošanas darbi: "Man liels prieks, ka nodots ekspluatācijā, mēs beidzot varam iet iekšā bez ķiverēm. Tā ievākšanās ir pamazām, nav tā, ka ir uzreiz, jo ir ļoti daudz lietu, kas ir jāizdara, lai skatītāji nāk tad, kad mums vairs nav šaubu par to, ka viss ir vislabākajā kārtībā. Atšķirībā no vecā teātra te pilnīgi citi standarti ugunsdrošībai, kondicionēšanas iekārtām, mums ir padomāts par vides pieejamību, ka var iekļūt visās zālēs, un vēl ir audio cilpa, kas palīdzēs tiem, kam ir grūtības ar skaņas uztveri; jā, mēs mēģinājām padomāt par visu."
Teātra rekonstrukcijas gaita arī šajā reizē nebija viegla, jo demontāžas laikā atklājās iepriekšējā celtniecības reizē nepaveiktais, kā arī sadārdzinājās būvizmaksas.
Arī būvniecības procesā teātrī neapstājās tā darbība, uzsver Ašeradena: "Rekonstrukcijas pirmā fāze bija domāta 14 mēneši, tad mēs šeit palikām gan mēģināt, gan spēlēt, un tad bija tas pārtraukuma posms, kurā nebija ne apkures, ne labierīcību, tad mēs kopā ar Valmieras pilsētu radījām "Kurtuvi"; bet tas, kas ir iezīmīgi, ka
teātris ne brīdi nav pārstājis strādāt un spēlēt šajā ēkā un, protams, mēs apgrūtinājām būvniekus un viņiem bija jārēķinās ar mums, un mums bija jārēķinās ar viņiem, jo mēģinājuma laikā visu laiku bija trokšņi, bet man liekas, ka tā mēs varējām visu laiku atgādināt par sevi un mudināt."
Teātra direktore arī stāsta, ka ir ļoti liela valmieriešu un pilsētas viesu interese par jauno ēku: "Visi grib nākt ekskursijās, mums uz pilsētas svētkiem jau ir rinda ar ekskursijām, skatītājiem ekskursijas, protams, būs, bet tās mēs rīkosim rudenī. Tātad skatītāji jau varēs nākt – 23. augustā Apaļajā zālē ir izrāde "Pazudušais dēls", bet Lielajā zālē 26. septembrī būs "Valmieras puikas", bet tāds teātra pirmais jauniestudējums būs 4. oktobrī, tā būs sadarbība ar Vīlandes teātri "Ugala", kur top izrāde Tartu kultūras galvaspilsētas pasākumu ietvaros."
Tomēr sociālajos tīklos valmieriešu vērtējumā par teātra ēkas vizuālo tēlu domas dalās, it sevišķi par rūsas efektu fasādē.
Kāpēc šāda izvēle, skaidro Valmieras novada galvenā arhitekte Zanda Lapsa: "Ēkai ir jauna fasāde, kas veidota no rūsināta tērauda, kā arī no māla flīzēm, šie materiāli izvēlēti tā, lai tie būtu ilgtspējīgi un respektētu esošo apbūvi, it īpaši Svētā Sīmaņa baznīcu, bet lai tajā pašā laikā norādītu uz laikmetam atbilstošu, moderno arhitektūru; teātra jaunais veidols ir drosmīgs, norādot, ka Valmiera ir industriāla un dinamiska pilsēta."
Pēc nedēļas, 30. jūlijā, pirmais jaunajā ēkā ieies un to novērtēs teātra kolektīvs.
Valmieras vasaras teātra festivāls iziet no pilsētas robežām
Bet pavisam drīz – 2. augustā sāksies Valmieras vasaras teātra festivāls, tas būs trīs dienu izrāžu maratons dažādos spēles laukumos.
Stāsta festivāla pārstāve Lija Lauze: "Mēs katru gadu teātra festivālu veltām kādai tēmai, un šogad šī tēma ir "Dzīvība" no ļoti dažādiem aspektiem – gan kara kontekstā, gan piedzimšana, vecāku loma, dzīvescikls. Ļoti dažādas šīs tēmas, un mākslinieki katrs no sava skatpunkta šai tēmai pieskaras. Un arī daudz dažādu paralēlo aktivitāšu notiek. Mums atgriežas pēc mazas pauzes arhitektūras vasaras skola, kas būs redzama pilsētā ar dažādiem pilsētvides objektiem, tāpat mums notiek vairākas mākslinieku rezidences."
Un šoreiz Valmieras vasaras teātra festivāls iziet arī no pilsētas robežām, atklāj festivāla pārstāve: "Viena izrāde festivāla ietvaros top arī ārpus Valmieras – Sedā. Tā būs īpaši šai vietai veltīta izrāde, un tur aktīvi tiek iesaistīti arī vietējie iedzīvotāji. Respektīvi – mēs ejam arī ārpus Valmieras un plašākā teritorijā šogad."
