18. martā ar savu piedāvājumu diviem teātra spēlētājiem – izrādi "Tuvošanās" – klajā nāca Jānis Balodis, bet šajā nedēļā Linda Rudene piedāvā izmēģināt viena aktiera teātri – literāro klausāmmīklu "Pieturzīmes".
"Visticamāk, tu to jau gaidīji. Un, ja par to ziedēšanu sākām - es gribu, lai starp mums beidzas sasalums un sākas atkusnis. Gribu, lai saki, ka ar mani var neizlikties. Ka tikai ar mani tu gribi tikties." - Tā ir pirmā dramaturģes Lindas Rudenes klausāmmīkla no kopumā astoņām. To klausoties, jāuzmin kādam latviešu literātam tā veltīta. Ar pirmo un otro mīklu man iet ļoti viegli, ar trešo un ceturto grūtāk, bet beigu beigās galā tieku, taču piektā un sestā man izrādās pārāk cieti rieksti.
"Grāmata – bērnu bieds. Necilu dzeltenu lapeļu pildīti kartona vāki. Cieši saspiests burts pie burta."
Divas pēdējās mīklas atkal izdodas uzminēt, taču ne viegli, vienīgi pateicoties mīklas beigās man atpazīstamam citātam:
"Vēl pirms aizsākās "zero waste" kultūra, viņš mācīja, ka asaras var izmantot arī krellēs."
Kad visas astoņas klausāmmīklu ainas noklausītas un esmu izpriecājusies par Lindas Rudenes asprātīgajiem tekstiem un aktiera Agra Krapivņicka balss iespējām, varu uzzināt arī pareizās atbildes. Mans rezultāts nav slikts, bet divus pazīstamus rakstniekus tomēr neesmu atpazinusi.
Taču šo klausāmmīklu galvenais mērķis nav tik daudz pārbaudīt savas zināšanas, cik piedzīvot mazu interesantu ceļojumu pašam savā dzīvoklī, jo klausīšanās nenotiek vienkārši sēžot, bet ir jāveic dažādas instrukcijā aprakstītas darbības.
Tieši šādu attieksmi Linda Rudene arī vēlējusies. "Es gribēju likt uzsvaru uz to, ka tas ir vienkārši laiks, ko pavadīt kaut kādā interesantākā veidā. Un tagad tas mums ir dots, šis 21. gadsimta deficīta produkts – laiks. Ieklausīties tekstos, paskatīties ārā pa logu, pastaigāt pa savu māju un ieraudzīt kaut kādas lietas no citiem skatupunktiem," stāsta dramaturģe.
Ideja par šādu izrādi Lindai Rudenei radās, kad viņa saprata, ka beidzot atkal ir laiks nodibināt draudzīgas attiecības ar savu grāmatplauktu, kas tik ilgi stāvējis novārtā. Teksti arī rakstīti no grāmatplaukta viedokļa, kurš klausītāju caur āķīgām mīklām iepazīstina ar sevī glabātajām bagātībām. Tekstos ir daudz ziedu un pavasara, kas Lindas rakstītajā ienācis drīzāk nepazināti, kā zemapziņas vēlme:
"Latviski nemaz nevar uzrakstīt grāmatu bez ziedēšanas, jo jāraksta taču uz lapām..."
Tā kā virtuālās izrādes nenoslēdzas ar aplausiem vai kādām citām reakcijām, Linda Rudene ļoti labprāt gribētu, lai tie, kas izspēlējuši izrādi, ar viņu par saviem iespaidiem padalītos sociālajos tīklos. Par dažām pirmajām atsauksmēm viņai ļoti liels prieks.
Lindas Rudenes literārā klausāmmīkla ir jau otrais piedāvājums teātra mīļotājiem DDT mājaslapā. Pirmais bija 18. martā izveidotā Jāņa Baloža izrāde diviem spēlētājiem "Tuvošanās", ko abi dalībnieki var izspēlēt kā klātienē, tā virtuāli, un gan latviešu, gan angļu valodā. Izrādi nevar izspēlēt ne labi, ne slikti, tai nav šādu kritēriju, tai ir tikai viens uzdevums – no procesa iegūt maksimāli daudz prieka un varbūt arī jaunas atklāsmes par sevi un otro cilvēku, ar kuru tu spēlē, stāsta Jānis Balodis.
"Iedot kaut kādu siltu to sajūtu, ne tikai intrigu, bet arī tādu patīkamu piedzīvojumu kopā, kas ir šajā laikā, man likās, svarīgi," uzsver dramaturgs.
Jāņa Baloža izrādei ir trīs daļas, to var izspēlēt 20 minūtēs vai ilgākā laikā pēc izvēles, un tā noslēdzas ar dziesmu, ko var izvēlēties katrs pats vai arī izmantot Jāņa Baloža ieteikumu.
Izrāžu-instrukciju piedāvājums ir veids, kā "Dirty Deal Teatro" cenšas uzturēt saikni ar saviem skatītājiem, pierādot, ka teātri karantīnā nevar ielikt, un plāni šai ziņā teātrim ir arī turpmāk, stāsta tā pārstāve Māra Uzuliņa.
Viņa atklāj, ka nākamās nedēļas izrādi, kas taps pieejama 1. aprīlī, veido Anete Konste un Jānis Joņevs.