Šī gada festivāla tēma ir "dzīvība", un šis jēdziens festivāla izrādēs tiks izspēlēts dažādos veidos, to apskatot caur dažādām prizmām. Būtisku lomu šī gada festivālā spēlē saikne starp skatītāju un aktieri. Izrādes nav paredzētas lielam skatītāju pūlim – skatītāju skaits pārsvarā nepārsniegts vienu simtu, veidojot intīmu un personīgāku pieredzi, kādu teātra mājās iespējams izbaudīt kamerzālēs.
Festivāla direktors Reinis Suhanovs mudina skatītājus iet uz teātri un baudīt dzīvu, cilvēka radītu un spēlētu mākslu, sakot: "Mākslīgais intelekts, kurš tikko ienācis mūsu ikdienā, tiek izmantots arī mākslā. (..) Manuprāt, teātris ir tā brīvības telpa, kur digitālās tehnoloģijas praktiski neienāk. Digitālās tehnoloģijas nevar [mūs] aizvietot. Tā var konkurēt, izspiest, bet nevar aizvietot."
Dzīvības trauslums kara kontekstā
Rīgas ielā 15 pie "Swedbank" stāvlaukuma notiks dokumentālā izrāde "Ik dienas". Skatītāju vietas būs izkārtotas stāvlaukumā, bet aktieriem fonā atradīsies daudzdzīvokļu nami un centrālā pilsētas iela. Izrādes režisoru Valteru Sīli interesē, kāda ir ikdiena [Ukrainas] kara laikā. "Pašiem ir pārsteigums, ka pie tā ir pierasts. Cilvēki dzīvo, ielas ir pilnas, mašīnas brauc, veikali strādā, kafejnīcas vaļā, un ik pa laikam ir šie šoka brīži.
Šī sajūta ir kaut kas tāds, ko gribējās notvert – ka pirmais šoks ir pārvarēts, bet mūsdienās tie kari ir šausmīgi gari, un cilvēkiem ar to ir vienkārši jādzīvo," teic Valters Sīlis.
Ar izrādes "Ik dienas" radošo komandu režisors pirmoreiz strādājis pagājušogad, kad tika veidots ukraiņu dramaturģes Natalkas Blokas lugas "Izvēlies labāku versiju" iestudējums "Brīvības festivālam" Narvā, Igaunijā. Toreiz aktieru sastāvā bija aktieri, kuri nu uzstāsies arī Valmierā – Natalka Kobizka, Konstantīns Tiščenko un Hrigorijs Baklanovs.
Iestudējumā piedalās arī aktieris Jānis Kronis. "Ukraiņu valodā runās ukraiņu aktieri, Jānis runās latviski, un viss būs latviešu valodā saprotami," saka Valters Sīlis, skaidrojot, ka Kronis ir uzņēmies tulkošanas darbus izrādes vajadzībām.
Plostnieku ielā 12 atrodas šķūnis, un tajā tiks pirmizrādīta režisora Mārtiņa Eihes izrāde "Izdzīvošanas piezīmes" – dokumentālas liecības par sievietēm divos karos. Izrāde balstīta vācu žurnālistes Martas Hillersas dienasgrāmatā par notikumiem Berlīnē 1945. gadā un ukraiņu rakstnieces Oksanas Zabužko esejās.
"Viena ļoti liela daļa Martas dienasgrāmatas norisinās pagrabā. Mēs nevarējām dabūt pagrabu, bet, manuprāt, šķūnis veido līdzīgu sajūtu – ir tumšs, nav logu. (..) Tā sajūta, ka tu esi kaut kur iebāzts vai iestumts, arī neko neatšķiras arī ukraiņiem, kuriem ir jādodas lejā uz metro stacijām bombardēšanas laikā," izrādes laukuma izvēli skaidro režisors Mārtiņš Eihe. Iestudējums jaunajā teātra sezonā būs redzams uz Valmieras Drāmas teātra svaigi atjaunotās skatuves.
Dzīvības radīšana un pirmie soļi pasaulē
Vidzemes slimnīcas kādreizējā veļas mājā Jumaras ielā 195 notiks režisores Ivetas Poles izrāde "Daudz laimes dzimšanas dienā". Scenogrāfe Austra Sniķere sadalījusi spēles laukumu vairākās daļās – zemapziņas telpā, pieredzes istabās, izstāžu zālē un šūpulīšu vietā.
Domājot par tēmu "dzīvība", izrādes veidotāji cenšas jēdzienu paplašināt, vispārināt un meklēt tajā arhetipisko slāni. "Piedzimšanas pieredze jau nav vienmēr skaista un viegla. Priekš manis tā ir kaut kāda teritorija, kas ir starp dzīvību un nāvi. Kaut kādā vispārinājumā mēs domājam arī par to, kas ir daba. Dabā arī visu laiku nemitīgi ir [novērojams] tas dzīvības un nāves cikls, aplis. Kaut kādā ziņā tas arī saistās ar tēmu, par kuru mēs šeit runājam," stāsta režisore Iveta Pole.
Valkas ielas garāžās starp Raiņa un Riharda Gredzena ielām norisināsies režisora Elmāra Seņkova un Latvijas Kultūras akadēmijas Dramatiskā teātra mākslas 4. kursa studentu veidotā izrāde "Kristāla bērni".
Tā būs jaunu cilvēku satikšanās vienā laikā un telpā un centieni saprast, kādā pasaulē dzīvo viena vecuma cilvēki, kādas ir viņu sajūtas par apkārtējo pasauli, domas un iekšējie pārdzīvojumi.
"Mēs meklējām cilvēkus mūsu vecumā, un tie ir viņu stāsti. Kaut kas tur ir arī no mums – mīlestība, pašnāvība, seksuālas pieredzes, arī narkotikas, kas noved līdz kaut kāda veida psihiskajām slimībām. Ņemot vērā, ka mums kursā ir arī krievvalodīgie, tēma par to, kā justies cilvēkiem, kas visu mūžu ir dzīvojuši Latvijā, bet runā krieviski, ņemot vērā pasaules kontekstu, arī ir ļoti aktuāla," tēmas, kas tiks apskatīts izrādē "Kristāla bērni", komentē jaunie aktieri Matīss Kučinskis un Kristaps Kristers Ozols.
"Protams, daudzas lietas ir raksturīgas visām paaudzēm, un tāpēc šī izrāde nav domāta tikai jauniem cilvēkiem – tā ir domāta arī citām paaudzēm, kuras varbūt var saskatīt kaut ko kopīgu. Ja viņi saskata kaut ko kopīgu, tas nozīmē, ka var atrast arī kopīgu valodu," norāda režisors Elmārs Seņkovs.
Dzīvības atkarība no ārpasaules
Grīšļu ielā 6 atrodas Valmieras notekūdeņu attīrīšanas iekārtu teritorija. Šajā vietā režisors Matīss Budovskis viedo izrādi "Šķirsts" par Noasu mūsdienu izpratnē. Iestudējums risina filozofiskas dabas jautājumus, kas saistīti ar cilvēka vērtību, tiesībām uz dzīvošanu un izdzīvošanu.
"Šodien Dievs dod Noasam ziņu par to, ka cilvēki ir sastrādājuši ziepes, uz zemes ir problēmas, un tūlīt nāks plūdi. Un Noass izsludina pieteikšanos uz plostu. Tad attiecīgi [rodas] visi pārpratumi," izrādes gaitu skaidro festivāla direktors Reinis Suhanovs.
Valmieras vasaras teātra izrādes notiks vairākās vietās Valmierā, šogad mazliet paplašinot savu spēles teritoriju līdz pat netālu esošajai Sedai, kur risināsies izrāde "Kaimiņš no dzeltenās mājās (Stāsti no Sedas)". Ciemata galvenajā laukumā atrodas skolas ēka, kuru plānots slēgt. Vizuālais un teātra mākslinieks Makss Fernandes no Portugāles stāsta, ka izrāde notiks kustībā – apmeklētāji kopā ar aktieriem pārvietosies no vienas skolas telpas uz otru, un skolā atrodamie priekšmeti pārtaps par scenogrāfijas elementiem. Iestudējuma dramaturģe Elza Marta Ruža savukārt paskaidro, ka iesaistītie Sedas iedzīvotāji ir arī dramaturģijas līdzautori: "Lielākā daļa teksta sastāvēs no tā, ko cilvēki mums ir teikuši intervijās."
Dramaturģe un citi izrādes veidotāji atzīst, ka sarunās ar Sedas iedzīvotājiem vairākkārt atkārtojies pārdzīvojums par skolas slēgšanu, ko var saistīt ar lēnu kopienas dzīvības izzudināšanu.
