Laikmetīgās dejas dzīvais arhīvs sniedz ieskatu par Latvijas laikmetīgās dejas personībām, dejas daudzveidību. Horeogrāfi runā par tapušām laikmetīgās dejas izrādēm un savu māksliniecisko praksi.
Šī ir laikmetīgās dejas izrāde, kas tapusi ar dažādu sabiedrības grupu cilvēku iesaisti. Burtnieku novada iedzīvotāju kopa, kas ir daudzveidīga pārstāvēto sociālo grupu, tautību, vecuma un nodarbošanās ziņā, un vietējie sociālie darbinieki strādāja vienotā radošajā komandā ar profesionāliem laikmetīgās dejas horeogrāfiem, dramaturgiem, mūziķiem un vizuālajiem māksliniekiem.
Izrāde ir gan demonstrācija, gan koncerts, gan šķietami nebeidzama saruna, kurā Burtnieku novada iedzīvotāji un viņu draugi mākslas valodā pārvērtuši savas atklāsmes par brīvības un piederības nozīmi – individuālā, kolektīvā, vēsturiskā un sociālpolitiskā izpratnē.
Darbs saņēmis "Dejas balvu 2019-2020" kategorijā "Laikmetīgās dejas notikums".
Izrādes radošo komandu veido biedrības "LAUKKU" dalībnieki: idejas autore un kuratore Inta Balode, horeogrāfes Agate Bankava un Agnese Bordjukova, dramaturģes Linda Krūmiņa, Laura Lapiņa, scenogrāfi Krista Ose, Armands Briģis, neformālās izglītības speciāliste Ieva Grundšteine un mūzikas autori Laimas Jansone un Alans Stouns no Lielbritānijas. Tāpat arī Burtnieku novada iedzīvotāji: Tamāra Apsīte, Iveta Avdejeva, Anna Šebeka, Inita Linde, Austris Žīgurs, Haļina Žīgure, Ausma Vēvere, Alla Grigorjeva, Aļa Vimba, Edīte Cara, Mairita Ieviņa, Daiga Kīna un sociālā dienesta darbinieki – Rudīte Ādamsone, Vija Ozola, Agita Sniedze, Anna Kalniņa, Irēna Šmite, Ainārs Judeiks. Visi kopā ir arī izrādes izpildītāji.
Izrādes pirmsākumi meklējami jau 2017. un 2018. gadā, kad Latvijas valsts simtgades projektā "Burtnieku pils tīstokļus meklējot" tapa četras mini izrādes. Tā izrādījās ārkārtīgi veiksmīga, Burtnieku novada iedzīvotājus transformējoša un māksliniekus iedvesmojoša pieredze. Projekta dalībnieki – Burtnieku novada iedzīvotāji – gada laikā no gana lieliem skeptiķiem kļuva par atvērtiem, pārliecinātiem eksperimentālu laikmetīgās dejas darbu dalībniekiem. Savukārt mākslinieki, kas iesaistījās projektā, tika pie īstena iedvesmas avota un profesionālajā ziņā pilnvērtīga un īpaša mākslas projekta. Projekts tika uzsākts, lai vēl vairāk stiprinātu Burtnieku novada cilvēku drosmi, kā arī lai piesaistītu jaunus dalībniekus. Tāpat būtisks projekta uzdevums ir veicināt mākslinieku izaugsmi, strādājot atšķirīgā kontekstā.
Tas ir profesionāls sociālās dejas piemērs, kas aktualizē laikmetīgo deju kā telpu, kur satikties vienam ar otru un pašam ar sevi.
Par Laikmetīgās dejas dzīvo arhīvu
Video sižets par mākslas projektu "Mana brīvība un piederība" ir daļa no notikumu sērijas "Laikmetīgās dejas dzīvais arhīvs", kas ir trīs nevalstisku organizāciju – Latvijas Dejas informācijas centra, "Tuvumi" un Horeogrāfu asociācijas – laikmetīgās dejas mākslas kopprojekts.
Pēdējo gadu attīstība laikmetīgās dejas nozarē parāda, cik daudz gan nozares profesionāļiem, gan skatītājiem dod plašāka iepazīšanās ar to, ko dejas māksla spēj piedāvāt. Projekts "Laikmetīgās dejas dzīvais arhīvs" atklāj un sniedz ieskatu par Latvijas laikmetīgās dejas personībām, dejas daudzveidību. Horeogrāfi runā par tapušām laikmetīgās dejas izrādēm un savu māksliniecisko praksi.
Kopumā projekts sniedz iespēju 20 aktīvākajiem laikmetīgās dejas mākslas profesionāļiem reflektēt par savu radošo darbību. To vidū ir Olga Žitluhina, Laura Stašāne, Inta Blode, Agnese Bordjukova, Dmitrijs Gaitjukevičs, Kristīne Brīniņa, Eva Krūmiņa, Krišjānis Sants, Ieva Gaurilčikaite-Sants, Elīna Gediņa, Rūdolfs Gediņs, Agate Bankava, Anna Novikova, Rūta Pūce, Jana Jacuka, Alise Madara Bokaldere un citi.
Video sižeti pieejami ik nedēļu sabiedrisko mediju portālā Lsm.lv un televīzijas kanālā "ReTv".
Apkopotā veidā video intervijas, kā arī atsevišķu izrāžu pilnus ierakstus var atrast Latvijas Dejas informācijas centra mājaslapā.
Video sižetu režisore ir Kristīne Vītola, operatori – Raivo Karro, Uldis Ķikāns un Mikus Austers. Projekta vizuālo identitāti veidoja Kristīne Daukšte.
Laikmetīgās dejas dzīvais arhīvs top ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "KultūrElpa" atbalstu.
