Dailes teātris jaunajā sezonā darbosies divos spēles laukumos. Kā ierasts – Lielajā zālē Brīvības ielas ēkā, bet Mazās zāles pārbūves laikā iestudējumus rādīs Tabakas fabrikā, kur teātra garu vairākus gadus iesildīja Jaunais Rīgas teātris. 28. augustā tur piedzīvota pirmā sezonas pirmizrāde – "Kodiens".
Koncertizrāde ir stāsts par pasaulslavenā rakstnieka un dzejnieka Čārlza Bukovska bohēmisko dzīvi un domu spēku.
"Bukovskis ir tik plašs kosmoss… Kā viņš kalpo dzejai un caur viņu plūst tāda straume, viņš mēģina viņu noformulēt kaut kādā mākslinieciskā veidā ar vārdu, un tas, man liekas, ir tas fenomens,"
stāsta režisors Juris Jonelis. "Citi ģēniji lieto citas zāles, lai tiktu no galvassāpēm vaļā, viņš ar to plūsmu, kas viņā nāk, ar bezmiega naktīm. Viņš, protams, meklē atslābinātā veidā, pie sava aliņa pieķeroties, bet tā garša, tas tiešums, nekaunība un tas godīgums, kas katrā mūsos sēž, un mūsu morāle daudz ko apslāpē. Bet viņš ļoti godīgā tiešā veidā māk to pateikt, ko viņš saka dzejā, ar lielu cieņpilnu skatu pret katra cilvēka dvēseli. Man liekas, tas ir tik jaudīgi, tik sprādzienveidīgi, un viņš trāpa jau no paša sākuma."
Ideja par ceļojumu cilvēka dabā, dzeršanu līdz mielēm, apskaidrību un patiesības spēku radusies dramaturgam Matīsam Gricmanim, ieejot Dailes teātra direktora kabinetā.
"Jurim Žagaram kabinetā ļoti ilgi stāvēja dzejas krājums – Čārlza Bukovska "Kodiens", un es redzēju, ka neviens to nav lasījis, un es nolēmu viņu izlasīt, un tā mums piedzima šī ideja," atceras dramaturgs. "Tas ir viens "Kodiens", viena vakara kodiens, kas ietver sevī visu dzīvi, jo man šķita, ka tas sapnis, kurā mēs nonākam tad, kad esam mazliet apdolbījušies, mazliet apreibuši no dzīves, mēs nonākam paralēlā Visumā, kur tava nākotne, pagātne, tagadne satiekas un tu vari parunāties ar sevi nākotnē, un sevi pagātnē, un tev piedzimst visas šīs lomas, ko katrs no mums nes.
Visvērtīgākais ir tas, ka viņš ir viens no mums, viņš ir cilvēks, kas varētu būt jebkurš."
Izrādē "Kodiens" spēlē trīs aktieris – Juris Bartkevičs, Ērika Eglija-Grāvele un Gints Grāvelis. Čārlza Bukovska lomu atveido visi izrādē iesaistītie – gan aktieri un mūziķi, gan scenogrāfija un pat kostīmi.
"Viņa patiesība, viņa pasaules redzējums, tas, kā viņš redz pasauli, kā viņš grib redzēt pasauli, ir gan prieki, gan bēdas, gan milzīgas skumjas un vientulība un tai pašā laikā baigais protests, jo "es tā redzu, es tā gribu un es tā varu izdarīt"," komentē aktieris Gints Grāvelis.
Izrādes atmosfēru spilgti uzlādē fankdžezroka grupa "Uzvaras bulvāris". Vai dziesmās arī skan Bukovska dzeja? Mūziķis, komponists Miķelis Dzenuška pastāsta: "Vārdos Bukovskis diemžēl nav, tie ir mani vārdi un arī daži ir piepalīdzējuši, bet lielākoties tie ir manējie. Bet tur tik daudz kas tika apbūvēts apkārt un apķīmiķots, tur Mocarta atsauces, visas Hardija Lediņa atsauces un tas viss, protams, ir ar Jura Vaivoda palīdzību."
Vizuāli uz skatuves radīta Čārlza Bukovska pasaule līdz vissīkākajām detaļām, izmantojot viņa rokrakstu un zīmējumus, pat uzrakstu uz kapakmens.
"Mēs pieņēmām spēles noteikumus, ka nevienā brīdī nespēlēsim tādu teātri, kā attēlot vai ilustrēt Bukovski, bet ņemt viņa tēmas, viņa manieriskumu, viņa attieksmi," skaidro režisors.
Pirmo skatītāju vidū sastopam Čārlza Bukovska darbu atdzejotāju Jāni Elsbergu. Kā viņš raksturotu Bukovska daiļrades spēku un vājumu? "Spēks ir patiesīgums un prasme vienkārši un precīzi izteikties, vājums – parastie dzīves vājumi, kādi cilvēkiem mēdz būt, bet tas, kā viņš iemanījās izteikties precīzi un konkrēti, ka tas cilvēkus, vienkārši runājot, pavilka un pavelk joprojām, tas ir fakts," spriež Elsbergs.
"Kodiens" skatītājus modina domāt arī par to ka, varbūt mēs savās dzīvēs pārāk daudz cenšamies un par maz dzīvojam.
