Annas Lauderes balss Latvijas Nacionālās operas un baleta mājā skan klusu, viņa dejotāju uzmanību panāk ar trenētā auguma kustībām. Kaut gan esmu ieradusies gandrīz pusotru stundu garās meistarklases beigu daļā, piekarsušajā zālē valda absolūta koncentrācija, mācekļi seko dejotājas paraugam kā fascinēti. Šobrīd notiek arī intensīvi mēģinājumi aprīlī paredzētajai izrādei "Džungļu grāmata", tomēr Lauderi vērot ieradies viss Latvijas Nacionālā baleta zieds, arī Elza Leimane, Annas draudzene vēl no bērnu deju ansambļa "Dzintariņš" un Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas laikiem.
Meistarklasē piedalās arī rumāņu izcelsmes Latvijas Nacionālā baleta solists Dariuss Florians Katans, kurš pats saņēmis gan Eiropas baleta galveno balvu Vīnē, gan sudraba medaļu Baltijas Baleta konkursā pērn Rīgā.
"Meistarklase ir domāta meitenēm, bet arī dažiem puišiem bija iespēja piedalīties," viņš piebilst. Izlēmis piedalīties, jo tā ir lieliska iespēja redzēt un mācīties no tik brīnišķīgas dejotājas: "Es viņu redzēju dejojam, un arī es pats dejoju Jūrmalas baleta zvaigžņu festivālā pagājušovasar un arī iepriekšējā vasarā, un es tiešām apbrīnoju, ko viņa tur parādīja."
Latviešiem nevarēja atteikt
Pēc Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas 1. kursa 16 gadu vecumā pieteikusies eksāmenā Džona Noimaiera skolā Vācijā, kas tolaik, pagājušā gadsimta 90.gados, piedāvāja baleta avangardu, par kādu Latvijā vēl nebija izpratnes, Anna ir sasniegusi dejotājas spēju zenītu. Kļuvusi par pirmo balerīnu, solisti starptautiskajā, 60 cilvēku lielajā Hamburgas trupā. Tāpat kā viņas Sevastopolē dzimušais vīrs Edvins Revazovs. Taču vasarās regulāri brauc Latviju, kur dzīvo viņas ģimene, un kur tēva – rotu mākslinieka Andra Laudera – mājās arī iepriekš esmu viņu satikusi.
Daļu Lieldienu atvaļinājuma Hamburgas baleta prīma pirmoreiz velta gan meistarklasēm baletskolā, kur uzsāka mācības, gan pēc Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskā vadītāja Aivara Leimaņa lūguma – viņa trupai.
Latvijas Radio. Nevarēji atteikt latviešiem?
Anna Laudere: Nē, es nevarēju. Lai cik man liels būtu satraukums, ļoti gribas padalīties ar to, ko zinu, un mājās būt. Ja es varu padalīties, esmu ļoti priecīga.
Vai tev pašai augot bijušas tādas meistarklases, kuras atceries visu mūžu, vai kāds baletdejotājs, kuru gribēji redzēt? Vai šis bija tāds emocionāls brīdis, kad tu pati nostājies priekšā, un dejotāju uz tevi skatās ar mirdzumu acīs?
Tāda jocīga sajūta ir – stāvēt priekšā. Mums [Hamburgā] ir bijušas vairākas meistarklases, un viena no iespaidīgākajām – Violeta Verdi, pazīstama balerīna. Viņas enerģija palikusi man atmiņā, viņai bija burvīga stunda. Jā, tāda jocīga sajūta ir stāvēt priekšā.
Izgājušas no mēģinājumu zāles, atrodam klusu stūrīti opermājas labirintos, kur tomēr arvien skaļāk sevi pieteic dziedātāju balsis. Annai arī meistarklasē bijis līdzis suns, Kavaliera Čārlza spaniels, pavisam nemanāmi gulējis savā somā.
"Čaplins man zālē sēž godīgi, skatās stundu. Ļoti pacietīgs baleta fans. Stresa noņēmējs. Mums trupā šobrīd ir pieci suņi. Kur var, tur ceļo. Uz Bādenbādeni mums ir tūre katru gadu, un tad visi ņem savus [suņus] līdz. Tas prieks, ko viņi dod, ir neatsverams," stāsta Anna.
Vēlme dejot vēl ir, un ķermenis arī vēl ļauj
Balerīna novelk puantēm pa virsu uzrautos mīkstos auduma zābaciņus un stingrāk sasaitē lentes, kas baletkurpes tur uz kājām. Izrādās, pati tās ir arī šuvusi.
"Jā, atnāk kurpe, tad tev jāpielāgo savai kājai. Jāpiešuj lentītes, jāpiešuj gumijas, es vēl saleju ar līmi no vienas un otras puses, tam jānožūst atkal, tas viss aizņem laiku un pacietību," stāsta balerīna.
Ir stereotipi par puantēm, cik ļoti tās bojā kājas. Par to agrāk nav ticis runāts, cik ļoti balerīnas ziedojas. Vai tie ir tikai mīti?
"Balerīnām nav tās skaistākās pēdas, bet nu, darbs to prasa. Kauli deformējas. Jācenšas strādāt pareizi, tad kauli deformējas daudz mazāk. "Aizsardzību", kas ir uz pirkstiem uzaugusi, var viegli likvidēt tad, kad vairs nedejo," atzīst Anna.
Lai gan intervijās Anna nav slēpusi, ka profesionālās karjeras sākumā arī viņai bijusi brīži, kad veselības ķibeļu un spilgtās emocionalitātes dēļ dejošana pat bijusi uz jautājuma zīmes, tagad, kad pārkāpts 40 gadu slieksnis, viņa joprojām ir perfektā formā.
"Par dejotāja vecumu man liekas ir tā, ka katrs jūt pats – cita dejotāja ķermenis un iespējas dod viņam dejot ilgāk, citam – mazāk. Citam varbūt vēlēšanās nav.
Bet pagaidām man vēlēšanās vēl ir un ķermenis vēl ļauj – tad mēs redzēsim, kā kooperēsimies," teic balerīna.
Arī ar skolotāja Džona Noimaiera aiziešanu viņa esot samierinājusies, lai gan pieradums ir liels – dejotāji pat no skatuves ar acu kaktiņu redzot vietu, kurā viņš sēž katrā izrādē. Gadoties, ka no zāles pretī uzvirmo smaržas, ko lieto horeogrāfs. 51 gads, ko Noimaiers ir pavadījis trupas direktora amatā, ir ilgs laiks.
"Jā, viss kādreiz beidzas. Tagad mums būs Demiss Volpijs. Viņš ir jauns, viņam ir jaunas idejas, pārmaiņām ir jābūt. Štutgartē mācījies, viņš bija Diseldorfā trupā, ir arī horeogrāfiju taisījis Rīgas baletam," turpina Anna.
Esmu nodejojusi visu, ko vēlējos
Vai latviešu balerīnai būs kāda loma arī Džona Nomaiera pēdējā iestudējumā Hamburgas baleta vadītāja amatā – "Epilogs"?
"Viņš tikko, tikko to ir sācis, un es esmu "izrakstīta". Otrdien mums ir pirmais mēģinājums. Man ir jāsaka, mēs nezinām neko. Viņš grib, lai viņam būtu brīvība, lai būtu pārsteigums – gan viņam pašam, gan mums, gan arī skatītājiem," stāsta Anna.
Viņa atzīstas – šajā brīdī viņa jūtas patiešām priecīga par savu karjeru – ir nodejojusi visu, ko vien viņa ir vēlējusies. Šajā sezonā klāt nākusi Blanša Dibuā Noimaiera veidotajā Tenesija Viljamsa lugas adaptācijā baletam, izrādē "Ilgu tramvajs".
"Es domāju, tā ir viena loma, ko es neesmu nodejojusi, kā man to gribētos! Es neticēju pati, ka tas tā… Šis balets ļoti ilgi nebija repertuārā, un, kad es ieraudzīju, ka tas ir repertuārā un es būšu Blanša Dibuā, es biju vienkārši laimīga," apliecina Anna.
Kā vien spēj, viņa cenšas atbalstīt vīru Edvinu Revazovu, kurš pat uz nakts miega rēķina strādā ar Hamburgā nonākušajiem ukraiņu dejotājiem, kas apvienojušies trupā "Hamburger Kammerballett". Annu Lauderi un Edvinu Revazovu šovasar atkal redzēsim uzstājamies baleta zvaigžņu festivālā Dzintaros.
