Šis ir Izraēlas valsts jubilejas gads. 14. maijā apritēja 75 gadi, kopš ebreju Nacionālā padome pieņēma neatkarības deklarāciju un pasludināja Izraēlas valsti. Latvijā šo notikumu svin ar Izraēlas teātra "Gešer" viesizrādēm Dailes teātrī. "Gešer", kas ir viens no vadošajiem Izraēlas teātriem un piedalās festivālos visā pasaulē, mūsu valstī uz dažādām skatuvēm pabijis vairākkārt.
"Mēs pēc gandrīz desmit gadu pārtraukuma uz Latviju esam atbraukuši ar divām izrādēm, bet taisnības labad jāsaka, ka pa vidu bija arī pandēmija un citas lietas. Izrāde "Tunelis" – mūsu teātra dramaturga darbs, kas pašreizējā kontekstā ieguvis citu nozīmi, un esam sākuši lielo turneju ar šo izrādi. Tēma ir cīņa par zemi, un nav skaidrs, kuram īsti ir taisnība. Izrādās, tas ir aktuāli arī citur pasaulē," saka Ļena Kreindlina, Izraēlas teātra "Gešer" direktore.
"Otra izrāde saucas "Neatskaties", tā ir pavisam jauna. Lai arī sakņojas sengrieķu mītos, arī tā ir ļoti aktuāla, par cilvēkiem, kuri bēg no kara. Nākas secināt, ka tās visas ir pārlaicīgas un globālas problēmas," piebilst Kreindlina.
Irada Rubinšteina politiskās satīras "Tunelī" dramaturgs Rojs Hens uzsver – atšķirībā no kino teātris ir dzīva māksla, kurā iespējams mijiedarboties ar skatītāju. Un tieši skatītājs ir tas, kurš izlemj, kā noslēgsies stāsts par tunelī iesprostotajiem Izraēlas karavīriem un "Hamas" kaujiniekiem.
"Lielākoties skatītāji balso par labo izrādes iznākumu, bet tas ar laiku mainās un arī saistībā ar to, kas notiek realitātē. Jo vairāk konflikts saasinās, jo biežāk cilvēki izvēlas sliktās beigas. Taču es nesaku labs vai slikts, bet gan balts vai melns, jo baltajā ir sava melnā daļa un melnajā sava gaišā. Ir cilvēki, kuri nāk uz šo izrādi vairākkārt, lai redzētu abus atrisinājumus," stāsta dramaturgs.
Izrāde nav dokumentāls stāsts, bet mērķis ir "sabiezināto krāsu versijā" parādīt, ka ikviens ir atbildīgs par situācijas iznākumu, jo tieši to arī nozīmējot demokrātija. Kā pēc izrādes diskusijā atzina izrādes veidotāji, līdz šim iestudējums nekad nav izrādīts Palestīnā.
"Man izrāde patika, arī tāpēc, ka man ir īpaša cieņa pret Izraēlas tautu. Es izjutu, ka viņi ar lielu, lielu humānu izjūtu tomēr parādīja arī Palestīnas pasauli, Palestīnas cilvēkus. Kad es tagad domāju par Krieviju un Ukrainu, es tā domāju, ka šeit tas ir piemērs, ka var atrast kopēju valodu, ja ir cieņa, uzmanība vienam pret otru. Viņi parāda, cik tautām ir daudz kopīga," atzīmē teātra kritiķe un zinātniece Maija Svarinska.
"Man bija ļoti patīkami dzirdēt ivritu, jo es saprotu ivritu, es bērnībā četrus gadus dzīvoju Izraēlā," saka skatītāja Alise, piebilstot, ka nobalsoja par labo finālu – par gaismu tuneļa galā.
"Es balsoju, ka gaismas tuneļa beigās nepastāv, jo man šķita, ka tas būs diezgan interesants nobeigums, tāpēc biju nedaudz pārsteigta, ka tomēr bija tas pārsvars, ka būs gaisma tuneļa galā," atklāj skatītāja Viktorija. "Taču man patika ideja, ka tas viss notiek divās vietās – tunelī un TV, un kā viss izskatās abās pusēs."
Izraēlas teātra viesošanās pie Latvijas skatītājiem noslēgsies ceturtdien, 1. jūnijā, ar izrādi "Neatskaties", kas veidota pēc Žana Anuija lugas "Eiridīke" motīviem.
