Katru cilvēku bioloģiski raksturo 46 hromosomu kopums. Puse no tām mantotas no mātes. Deju izrādes "23 hromosomas" centrā mammu un meitu attiecības dažādos dzīves posmos. Viena no izrādes vadlīnijām – divu radošu personību sadzīvošana uz skatuves un ģimenē.
"Projekta laikā mēs pētījām, kādas tur ir līdzības un vai tiešām mums, divām dažādām ģimenēm, ir līdzīgas problēmas bijušas kaut kādā mūsu dzīvošanas posmā Šobrīd jau mēs aizejam katra savu ceļu, ka jau mazāk satiekamies un kaut kādas lietas nespējam izrunāt," stāsta režisore, līdzautore un izpildītāja Lilija Lipora.
"Ir interesanti sadalīt reizē mājās to telpu, kā māksliniecēm. Īpaši, ja mēs vēl strādājam kopā pie viena projekta. Ir grūti arī atslēgties no tā, kad strādājam vai atpūšamies," piebilst izrādes līdzautore un izpildītāja Arta Lipora.
Izrādē mammas un meitas stāstus izdejo divu ģimeņu sievietes. No bērnības līdz pat pieaugšanai, soli pa solītim katra no iestudējuma dalībniecēm izstāsta savu versiju.
"Es lēnām savas pozīcijas atdodu meitai," teic līdzautore un izpildītāja, aktrise Anda Albuže. "Ko tas nozīmē? Māju norakstīsi?" joko meita Katrīna Albuže.
"Ja būtu, norakstītu, jo es sāku sajust, kāds viņai ir spēks, izturība, apņēmība. Es saprotu, ka man vairs nav daudz jāpūlas," teic Anda.
"Tas stāsts varbūt, protams, ir par pašu sevi, bet tik ļoti līdzi nāk tas otrs cilvēks. Ir kaut kas, kas mainās iekšā, ir vieglāk pieņemt otru un saprast vienam otru. Arī profesijas nianses uztvert ir interesanti," par izrādes ietekmi saka tās līdzautore un dejotāja Katrīna Albuže.
"Tagad tev ir māte jāvāķē," atjoko viņas mamma.
"Mēs arī nonācām tajās sarunās pie tā, ka man tevi ļoti vajag. Man vajag tavu pieskārienu, tavu klātbūtni. Bet, lūdzu, turies distancē. Ieturi distanci," atzīmē Lilija Lipora.
Viena no atziņām, pie kā nonākušas izrādes veidotājas pēc sadarbības šajā deju projektā: pastāv varbūtība, ka starp māti un meitu daudz kas paliktu neizrunāts, un, ja jau divām ģimenēm ir līdzīgi, iespējams, ka arī citiem šāda pieredze varētu būt noderīga.
