Izrāde būs skaudrs un nežēlīgs, taču arī ar mīlestību piepildīts divu cilvēku attiecību stāsts.
Lugas galveno varoņu – Merteijas un Valmona – attiecību spēles ir nežēlīgas un manipulatīvas, viņi tajās iet uz visu banku, bet tieši šis skaudrais attiecību atkailinājums ir svarīgs, lai visbeidzot viņi ieraudzītu patiesību katrs par sevi un saprastu otru. Lugas darbība notiek trijos laikos – pirms franču revolūcijas, mūsdienās un pēc Trešā pasaules kara.
Kā rezumē režisore Rēzija Kalniņa – viņi sāk ar naidu, beidz ar mīlestību un tiek apžēloti, jo kļūst atbrīvoti no pagātnes, kas arī režisorei personiski ir ļoti tuva tēma: "Kamēr mēs nepalaižam ārā pagātni, kad mēs to neizrunājam uz āru, bet slēpjam "zem paklāja", tikmēr mēs nevaram atbrīvoties.
Kāpēc mani šī luga uzrunāja? Jo, to iestudējot, es varu atbrīvoties pati no savas pagātnes.
Es varu teikt, ka es apskaužu Merteiju, ka viņa ir tik godīga, ka viņa saka to, ko viņa jūt. Es nekad neesmu teikusi to, ko es jūtu. Pat sākot no bērnības. Neesmu neko teikusi par savām traumām un pieredzēm. Ar Merteiju mums ir līdzīgas pieredzes attiecību ziņā, bet viņas spēks ir tajā, ka viņa spēj runāt, spēj savas izjūtas atklāt."
Viens no aktieru pāriem Merteijas un Valmona lomās ir Laura Erdlāne un Jānis Āmanis. Viņi atzīst, ka šīs ir lomas, kas arī no aktieriem pieprasa ļoti lielu dvēseles atkailināšanu. Un, lai arī cik intensīvas un provokatīvas ir abu varoņu attiecību spēles, diezgan droši katrs skatītājs tajās varēs ieraudzīt arī sevi.
"Jo tas ir cilvēcīgi. Tāds ir cilvēks! Tādi mēs esam! Sasodīts! Protams, mums būtu vieglāk, ja mēs savas kļūdas būtu ieraudzījuši ātrāk, laicīgāk, tās sapratuši, tajās iedziļinājušies. Bet diemžēl tikai caur dažādiem notikumiem mēs mācāmies. Un nav sliktu notikumu! Jā, tie varbūt ir skumīgi notikumi, bet reizē tās ir mācības, caur kurām mēs kļūstam gudrāki," teic Jānis Āmanis.
"Lugu caurvij mīlestība, bet tā ir kaut kādā ziņā iznīcinoša mīlestība. Kad izrādes beigās Merteija un Valmons jūt iznīcības klātesamību, viņu kaislība ir jo sevišķi spēcīga, tā ir kā apliecinājums, ka viņi ir dzīvi. Bet visā izrādes gaitā šiem varoņiem ir tāda savstarpēja provokāciju spēle, kas padara šo mīlestības tēmu ļoti interesantu," saka Laura Erdlāne.
Ļoti būtiska nianse lugā ir tā, ka aktieri tās gaitā mainās lomām – aktrisei ir jāatveido Valmons, bet aktierim – Merteija, kas īpaši fascinējoši šķiet otram aktieru pārim – Kristīnei Belickai un Ģirtam Ķesterim, kurš skatītāju aicina aiz lugas aforismiem pilnās vārdu partitūras ieraudzīt katram saprotamu stāstu, kurā ir arī gana daudz smieklīgā.
Kristīne Belicka: Es ļoti izbaudu lomu maiņu, jo man ļoti patīk dzīvoties vīrišķajā enerģijā. Es uzskatu, ka es esmu diezgan sievišķīga dzīvē kā Kristīne, tāpēc es vēl jo vairāk izbaudu to iekarotāja enerģiju.
Ģirts Ķesteris: Es pēdējā laikā sāku sevi un arī Kristīni pieradināt pie domas, ka mums jākāpj nost no lugas poētiskajiem augstumiem!
Kristīne Belicka: Bet tas nav nemaz tik vienkārši izdarāms!
Ģirts Ķesteris: Ir! Ir! Elementāri! Ja mēs runājam par omleti, tad mēs runājam par omleti!
Kristīne Belicka: Nu tu runāsi par omleti, bet es par apziņu bez varas pār matēriju.'
Ģirts Ķesteris: Nē! Tas ir kā mīksta vārīta ola! Respektīvi, skatītājam ir jāidentificējas ar to, kas notiek uz skatuves, tāpēc man ir svarīgi runāt arī zemjostas līmenī.
Kristīne Belicka: Nu, lūk! Ar to mēs atšķiramies!
Rēzijas Kalniņas iestudētās izrādes "4" pirmizrāde mūzikas un mākslas telpā "OratoriO" skatāma 6. septembrī.
