„Uz šo brīdi mākslinieciskā programma ir tāda, ka mēs ar katru izrādi cenšamies uzdot tos visvissvarīgākos jautājumus,” teātra principus formulē mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis. Proti, iestudējumiem jāpilda arī kāds virsuzdevums ārpus teātra.
„Man ir svarīgi, lai katra izrāde provocē kādu diskusiju sabiedrībā, kā tas bija pagājušajā sezonā ar izrādēm „Linda Vista” un to pašu čekistu izrādi [„Vēstures izpētes komisija”].
Arī šajā sezonā man ir svarīgi, lai iestudējumi runātu par tādām lietām, ko skatītāji var apspriest pat tad, ja nav redzējuši pašu izrādi. Viņi var piedalīties diskusijā par šīs izrādes tēmu,” skaidro režisors.
Hermanis pats režisēs piecus no deviņiem JRT šīs sezonas jauniestudējumiem.
„Protams, tas izklausās ārprātīgi. (..) Nu, es esmu diezgan ražīgs režisors. Un, tā kā es esmu gandrīz pilnībā apturējis savas starptautiskās aktivitātes, tad nekas cits man neatliek, kā tās izrādes taisīt mājās,” viņš nosmaida. Ārpus Latvijas Hermanis šosezon iestudēs tikai Džuzepes Verdi „Trubadūru” Milānas operā „La Scala”.
Bet pašu mājās pirmais iestudējums – Nobela prēmijas laureāta Īsaka Baševisa Zingera „Vēlā mīla” ar Gundaru Āboliņu un Regīnu Razumu galvenajās lomās – pie skatītājiem nonāks 12.septembrī. To Hermanis savulaik uzvedis arī Minhenes kamerteātrī. Tam sekos, iespējams, sezonas lielākā intriga – teātra otrā sadarbība ar baletdejotāju un aktieri Mihailu Barišņikovu paša Hermaņa rakstītā lugā „Baltais helikopters”.
„Lai tas izklausītos bezkaunīgi, es divu gadu garumā esmu veicis savu izmeklēšanu par to, kāpēc atkāpās iepriekšējais Katoļu baznīcas pāvests. (..)
Stāsts ir ne tikai par konkrēto personu, Jozefu Racingeru, bet par jebkuru cilvēku, kurš kaut kādā vecumā sāk slēgt rēķinus ar dzīvi, ar Dievu,” stāsta Hermanis.
Izrādē, ko sāks spēlēt 21.novembrī, piedalīsies arī Guna Zariņa un Kaspars Znotiņš, un tā skanēs dažādās valodās ar sinhrono tulkojumu latviski un krieviski. Biļetes uz pirmajām 10 izrādēm sāks pārdot 9.septembrī, un, lai izvairītos no milzīgām rindām pie kasēm, tās varēs nopirkt tikai internetā.
Vēl šajā gadā Jaunajā Rīgas teātrī iestudēs Gatis Šmits, kurš izvēlējies dzīt pēdas leģendārās Jaunatnes teātra 1971.gada izrādes „Spēlē, spēlmani!” tapšanai. Būšot gan dzejnieks Čaks, gan režisors Pēteris Pētersons, gan pati teātra ēka.
„Šajā mistiskajā stāstā lielu lomu spēlē arī Lāčplēša ielas 25.nams, kas gan, acīmredzot, spēlē lielu lomu visā Latvijas kultūrā. Ļoti daudz lietu gadu desmitu laikā ir notikušas šajā koridorā starp Smiļģa istabu un kamerzāli. Arī šajā „spēlmaņa” sakarā daudz svarīgu personu un punktu ir atradušies tieši tur. Šī ēka manā un visu JRT cilvēku dzīvē spēlē lielu lomu, un tieši šajā brīdī, kad notiek šis remonts, kas droši vien līdz galam neizskaidrojamu iemeslu dēļ ir apstājies, man likās ļoti svarīgi pievērst uzmanību tieši šim elementam,” norāda Šmits.
2019. gadu noslēgs vēl viens Hermaņa iestudējums – „Sievietes un vīrieši”. Tajā režisors nolēmis modelēt tādu realitāti, kurā sieviešu un vīriešu sociālās lomas samainītas vietām.
„Nu, pa tik plānu ledu es vēl nekad nebiju staigājis,” Hermanis atzīst, runājot par grūtībām formulēt izrādes aprakstu daudzkārt komēdijās apspēlētajai tēmai.
Pēc ilga pārtraukuma Jaunajā Rīgas teātrī šogad iestudēs Pēteris Krilovs, kurš izvēlējies īru rakstnieka Džeimsa Džoisa stāstu krājumu „Dublinieši”, kā arī Inese Mičule, kura pavasarī uzvedīs traģikomēdiju pēc dāņu rakstnieka Jerna Rīla stāstu krājuma „Vēsā jaunava un citi blēņu stāsti” motīviem.
Pirmoreiz savā teātrī iestudēs JRT aktrise un citur jau labi pazīstamā režisore Inga Tropa. No visiem mākslinieciskajam vadītājam piedāvātajiem darbiem viņš negaidīti atbalstījis Tropas ideju iestudēt Aspazijas „Zalša līgavu”.
„Sniedzot šos vairākus piedāvājumus, Aspaziju liku papildus, jo tas šķita visambiciozākais un ekstravagantākais piedāvājums. Šaubījos, vai to vispār ņems vērā. Tāpēc mani ļoti patīkami pārsteidza atbilde, ka – jā, tieši Aspazija! (..) Teksts ir dzejā, Aspazijas brīnišķīgajā valodā, bet kura tomēr mūsdienu cilvēkam, būsim godīgi, nav tik viegli uzreiz uztverama. Plus viss šis grieķu traģēdijas mēroga stāsts par šo jauno sievieti – tā ir diezgan augsta latiņa,” neslēpj režisore.
Sezonas otrajā pusē Alvis Hermanis iestudēs vēl divas izrādes ar topošo JRT aktieru kursu, kas režisora vadībā piedzīvo arī stipru sijāšanu – otro mācību gadu sāks vairs tikai 13 no 18 studentiem. Teātris arī nav pagarinājis divu gadu līgumu ar jauno aktieri Tomu Veličko.
„Viņš ir ļoti labs aktieris, bet viņš vienkārši nav mūsu teātra asinsgrupai piederīgs,” rezumē Hermanis.
Bet, runājot par pagaidu dzīvi Tabakas fabrikā, teātra vadība atturas prognozēt, cik laika vēl nāksies tur pavadīt. „Valsts nekustamie īpašumi” pagaidām nav mainījuši plānus pabeigt JRT Lāčplēša ielas ēkas rekonstrukciju līdz 2022.gada pavasarim, tomēr ar būvniekiem lauztā līguma un gaidāmo tiesvedību dēļ ir liela iespēja, ka termiņu nāksies pagarināt.
