Uzvedumā “Tā ir mīlestība” skanēs pieci pirmatskaņojumi, ko izdziedās Nauris Indzeris. Šīs jaunās kompozīcijas bija arī pirmais impulss uzveduma tapšanai, kas būs stāsts par Jāni Poruku, akcentējot mīlestības motīvu viņa daiļradē.
Mūzika savīsies ar Poruka dzeju, filozofiskajām atziņām un vēstuļu fragmentiem, ko lasīs aktrise un uzveduma scenārija autore Anita Grūbe.
“Viņa mīlestība ir pasaules mēroga. Dziļa, caur kristietību. Mātes mīlestība, zemes mīlestība. Sāpes par savu tautu. [Par to], kā mēs dzīvojam un ka mums vajadzētu būt vērīgākiem, redzīgākiem, gudrākiem, lai mēs savu bagātību noturētu tādā garīgā līmenī,” stāsta Grūbe. “Viņš ļoti daudz runā par vērtībām. Lasot viņa filozofiskās atziņas, var sastapties ar milzīgu gara bagātību! Un tad es domāju, cik mēs latvieši esam bagāti, ka mums ir 20. gadsimta sākumā jau bijuši tādi izcili cilvēki, kuri atvēra šīs dimanta mākslas krātuves.”
Uzvedumā būs izcelta arī Jāņa Poruka ciešā saikne ar Emīlu Dārziņu, viņi bija laikabiedri, draugi un arī gara radinieki.
Poruks savulaik bija vēlējies kļūt par mūziķi un arī neilgi studējis mūziku Drēzdenē. Anita Grūbe atzīmē: “Poruks saka – ar skaņām mēs tiekam tālāk ideālu pasaulē nekā ar krāsām un redzi. Un Dārziņš, lasot Poruka dzeju, atzīst, ka viņa dzeja ir mūzika. Un viņi viens otru tā spēj sintezēt! Dārziņš ir arī daudz komponējis ar Poruka vārdiem, atzīdams, ka viņa vārdi jau paši skan, tikai vēl ir kaut kas jāpieliek klāt.
Ne par velti “Melanholiskais valsis” tapa Poruka mājās, lapenē, abiem sēžot kopā, filozofējot par laiku, kurā viņi dzīvo, par mīlestību. Un tās sāpes viņu daiļradē ir vairāk caur to, ka viņi grib dzīvot, bet pilnasinīgi, jēgpilni dzīvot.”
“Kad Poruks jau bija tai saulē, kāds students bija uzrakstījis vēstuli par savām sajūtām, apmeklējot Poruka dzimteni, “Prēdeļu” mājas,” turpina Grūbe. “Viņš esot iegājis tajā tumšajā istabiņā, kurā Poruks piedzima un kur radās arī dzejolis par šūpulīti, apsēdies tumšajā stūrītī uz krēsla un jutis, ka telpa pielīst ar milzīgu gaismu. Viņā šajā brīdī notikusi atklāsme, ka Poruka dzeja ir pilna gaismas, cerības, ticības, neskatoties uz to, ka dzīve bija īsa, to aptumšoja ļoti smaga slimība, bet viņa gars lidoja ļoti augstu. Tas viss ir redzams viņa dzejā.”
Arī komponists un pianists Māris Lasmanis dalās pārdomās, ka savā ziņā paradoksāli, bet Poruka gadījumā – viņa sāpes caur viņa daiļradi it kā pārvēršas pretmetā, un tieši viņa smalkā pārjūtība, kas pasaules lietās ir traucēklis, mākslā viņu padara par tik lielu izcilību. Lasmanis uzsver: “Jā, tā ir interesanta lieta, ka šīs sāpes, šīs nelaimes kaut kā viņas pārvēršas pretējā… Teiksim, ārējās dzīves formāts absolūti konkurētnespējīgs no šodienas viedokļa, kā tas bija abu draugu, gara līdzinieku Dārziņa un Poruka gadījumā, bet tas ir kompensējies pa pilnam viņu daiļradē, jo – nu lai tie laimīgo dzīvju dzīvotāji uzrāda līdzīgus sasniegumus… Tā laikam ir, ka māksla prasa upurus, un te nu tas ir uzskatāmi, ka tā prasīja upurus, bet rezultāts ir iespaidīgs.”
Māris Lasmanis ir pilnīgi vienisprātis ar Emīlu Dārziņu, ka Poruka dzeja ir ļoti muzikāla, un tas pilnībā apstiprinājies, komponējot jaunās dziesmas ar Poruka vārdiem: “Pati tā dzeja ir tik muzikāla, ka tur nekādas konstrukcijas nav vajadzīgas. Vienkārši ir šī emocija, šī tīrā emocija, šis tīrais lidojums, un tas vienkārši pārvēršas skaņās un viss.”
Jāņa Poruka jubilejai veltītais literāri muzikālais uzvedums “Tā ir mīlestība!” notiks tieši rakstnieka dzimšanas dienā, trešdien, 13. oktobrī, Rīgas Latviešu biedrības namā.
Klajā nāk arī Ingas Žoludes romāns par Poruku “Vendenes lotospuķe”, un 13. oktobrī grāmatnīcā “Robert’s Books” būs rakstnieces autogrāfu stunda.
