“Gulbju ezers” ir balets, uz kuru skatītāji nāk neskaitāmas reizes, jo tajā apvienojas Pētera Čaikovska mūzika un ģeniālā Mariusa Petipā un Ļeva Ivanova horeogrāfija. Izrādes muzikālais vadītājs ir diriģents Mārtiņš Ozoliņš.
Ikviena balerīna jau skolas gados sapņo par iespēju nodejot balto un melno gulbi Odetu-Odīliju. Sapnis pēc 14 gadiem piepildījies dejotājai Jūlijai Brauerei. Par iespēju dejot “Gulbju ezerā” māksliniece stāsta: “Man viss balets patīk, es gribu to tiešām nodejot visu no A līdz Z – ne tikai nodejot, bet izdzīvot. [..] Ļoti un ar nepacietību gaidu šo izrādi.”
Pasaules elpa jaunajā iestudējumā ienāk ne tikai ar scenogrāfiju un kostīmiem, bet arī ar piedāvājumu prinča Zigfrīda lomu atveidot Londonas Karaliskā baleta solistam Vadimam Muntagirovam. Mākslinieks atklāj, ka šī viņam būs jau četrpadsmitā “Gulbju ezera” versija: “Man galvā ir mikslis. Kad atbrauc uz citu valsti – jauna izrāde. Tik daudz esmu dejojis dažādas versijas. Kas vēl var būt jauns? Izrādās – var! Tomēr ir savādāk – pirmais un otrais cēliens, ceturtais. Versija ir ļoti interesanta. Dejoju jaunas variācijas arī pirmajā cēlienā. Man patīk pamēģināt kaut ko jaunu.”
Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs un iestudējuma horeogrāfs inscenētājs Aivars Leimanis pauž gandarījumu, ka izdevies ar Muntagirovu sastrādāties: “Viņš tiešām ir izcils princis. Savu otro “Benois de la Danse” balvu viņš saņēma tieši par Zigfrīda lomu.
Sanāk – labākais Zigfrīds pasaulē.”
Baleta darbība pārnesta vidē, kuru reiz vēlējās komponists Pēteris Čaikovskis – Vācijā, Bavārijas piļu gaisotnē. Bet Petipā un Ivanova ikoniskās horeogrāfijas ir nemainīgas. Jaunu radošumu, īpaši ceturtajā cēlienā, ienesis Aivars Leimanis. “Tie uzslāņojumi, kas vēlāk bijuši, tos var koriģēt. Tāpēc es atļāvos ceturto cēlienu uztaisīt faktiski no jauna. Un beigas, it kā tās ir pozitīvas, bet tajā pašā laikā izrāde beidzas ar ļaunā burvja Rotbarta spārnu vēzienu – ļaunums šoreiz ir uzvarēts, bet ne iznīcināts,” atklāj Leimanis.
Pirmo pirmizrādi “Gulbju ezers” piedzīvos 2. septembrī, bet 6. septembrī Odetas-Odīlijas lomā debitēs baleta māksliniece Annija Kopštāle.
Dažas dienas pirms pirmizrādes dejotāja atzīst, ka "šobrīd ir pacilājošs stāvoklis, pēc iespējas ātrāk gribas pirmizrādi. Ilgs ir bijis sagatavošanās process un arī gaidīšanas laiks, pārceļot pirmizrādi".
"Par lomu uzzināju pirms gada, var teikt, gads ir pagājis, kopš es gaidīju, ka šis brīdis pienāks," atklāj Annija Kopštāle.
Annija Kopštāle ir Latvijas Nacionālā baleta māksliniece kopš 2011. gada, ir vairāku starptautisku konkursu laureāte un 2018./2019. gada sezonā saņēmusi Latvijas Nacionālās operas fonda balvu kategorijā “Gada baleta soliste”. Latvijas Nacionālajā baletā Annija dejo Medoru “Korsārā”, Milēdiju “Trīs musketieros”, Rositu “Donā Kihotā”, Feju Karabosu “Apburtajā princesē”, Solveigu “Pērā Gintā” un citas lomas.
Atšķirībā no pārējām trim balerīnām, kas Odetu-Odīliju dejojušas jau iepriekš, Annijai Kopštālei šī būs pirmā satikšanās ar šo visu balerīnu sapņu lomu.
"Šī viennozīmīgi ir visu balerīnu sapņu loma, jo šo dualitāti starp lirisko, ļoti maigo, emocionāli trauslo un naivo Odetu un šo pašpārliecināto un azartisko Odīliju vienā vakarā jebkura meitene, jebkura sieviete grib sajust. Gan muzikālais teksts, gan pašas lomas uzbūve ir tik krāšņa, tik dažāda un daudzpusīga, ka jebkura balerīna vēlas dejot šo lomu," vērtē Kopštāle.
Viņa arī atklāj, ka pirms pirmizrādes īpašu rituālu dejotājai nav. Svarīgi labi izgulēties, bet katra loma prasa savu un katra situācija ir individuāla.
Iedvesmu savai lomai Annija Kopštāle gūst no kino, meklējot tēlus, iespaidojoties no aktrisēm, kā viņas atveido patiesu mīlestību un kādas ir aktrises, kuras tēlo asa sižeta filmās liktenīgās sievietes. Tāpat viņa iedvesmojas no citām dejotājām, kas dejojušas šo lomu.
Izrādās, ka savulaik balerīnas pašas savam Odetas-Odīlijas tērpam vākušas gulbju spalvas, šobrīd vairs šādu individuālu nianšu tērpos nav, toties kronīti mirdzēs “Swarovski” kristāliņi.
