Vācu dramaturģes un sieviešu tiesību aktīvistes Majas Cades lugu “Sievietes un vīrieši” Alvja Hermaņa režijā Jaunā Rīgas teātra publika gaidīja ar nepacietību un arī izrādes ģenerālmēģinājums bija plaši apmeklēts. Pirms izrādes publiku uzrunāja teātra mākslinieciskais vadītājs un režisors Alvis Hermanis, lai paziņotu, ka valstī izsludinātā ārkārtas stāvokļa dēļ Jaunais Rīgas teātris pārtrauc savu darbību līdz Lieldienām. Tomēr iecerētais ģenerālmēģinājums notika, un pagaidām tā bija pirmā un vienīgā iespēja plašākam publikas lokam redzēt režisora jaunāko iestudējumu, kurā piedalās teju visa teātra aktieru trupa.
“Tā luga ir pilnīgi traka, kas sarakstīta ar tādu patosu par sieviešu tiesībām. Jo viņa sarakstīta Vācijā, un Vācijā nemaz savādāk nevar būt,” par izvēlēto dramaturģijas darbu stāsta Alvis Hermanis.
Ar autores Majas Cedas atļauju Hermanis lugas darbību pārcēlis uz Latviju, īpaši izceļot sociālo lomu klišejas, kas valda mūsdienu sabiedrībā. Visiem atpazīstamas un ikdienišķas situācijas lugā risina vīrieši un sievietes mainītās sociālās lomās.
Aktrise Sandra Kļaviņa skaidro: “Tas paradokss rodas no tā, ka nevis sievietes spēlē večus vai veči sievietes, bet kad tu ieraugi tik milzīgu nesaderību tajā konstrukcijā un atpazīsti to situāciju, ka bieži vien zosāda metas.”
“Tas, ko mēs uzskatām, kas ir sievietes vai vīrieši, sociālā sfērā bieži vien ir pielipušas gadsimta laikā klišejas, bet, apmainoties vietām, arī šeit skatītāji ļoti ātri pieņem tos spēles noteikumus, atzīmē aktrise Elita Kļaviņa.
Lai arī apgrieztais attiecību modelis domāts kā utopija – sievietes kā valdonīgas priekšnieces, bet vīrieši kā padevīgi darbinieki, mājās gatavo ēst un audzina bērnus, daudzos gadījumos tas šķiet tuvu realitātei.
“Ja vīrietis ar sievieti saiet kopā, tad jau tur rodas kaut kas skaists. Bet mehāniski pielīdzināt pēc viena vienlīdzības principa tā brutāli, laikam nav tas prātīgākais, ko var darīt!” spriež aktieris Gundars Āboliņš.
Savukārt režisors Alvis Hermanis norāda: “Kaut kādā ziņā vīrieši un sievietes varbūt pat vispār arī nav spējīgi viens otru saprast. Jāizturas ar cieņu, ar iejūtību, bet saprast īstenībā nav iespējams.
Sievietēm tomēr ir tādi ieroči, kuri ir tikai sieviešu ieroči! Kam ir daudz, daudz lielāks spēks, nekā ja sieviete iztaisās par vīrieti un kļūst par “vīreni”.”
Ģenerālmēģinājumā klātesošie skatītāji ir vieni no retajiem, kas izrādi redzējuši un tuvākajā laikā redzēs.
Skatītāja Aija pēc Jaunā Rīgas teātra svaigākā veikuma noskatīšanās dalās iespaidos: “It kā, no vienas puses, tas bija tāds negaidīts un kaut kas nepieņemams, bet, no otras puses, tik forši. Tā apgrieztā doma – fantastiski!”
Tikmēr skatītāja Džina Briška atzīmē: “Mazliet varbūt ir paredzama tā situācija un tās ainiņas, kas tiek spēlētas izrādē. Man liekas, ka latviešu publika vispār saprot to tēmu kā tādu, un man liekas, ka viss ir ļoti labi, un man patika.”
Skatītāja Grēta Gorjučko redzēto komentē: “Forši, viegli, smieklīgi, daudzreiz padomāju pati par sevi, ieraugot sievietes no malas vīriešu izveidē, bet nedaudz brīžiem paliek kauns par pašām sievietēm, kādas mēs esam, kad apgriež lomas. Interesanti.”
13. martā paredzētā iestudējuma pirmizrāde atcelta uz nenoteiktu laiku, bet Jaunais Rīgas teātris apmeklētājiem būs slēgts līdz 14. aprīlim.
