Tieši 14. augustā pirms 145 gadiem Riharda Vāgnera opera “Valkīra” pirmo reizi izskanēja komponista izlolotajā Baireitas festivālā. Lai arī Vāgnera operu dramaturģija savērpta sarežģītos labirintos, satura pamatkodols, kā atzīst solisti, ir viegli saprotams.
Dziedātāja Katrīna Fostere atzīst: “Jūs varat paņemt šo stāstu un ielikt jebkurā pasaules vietā, jebkurā laikā, jebkurā kultūrā, jo visa pamatā ir strīdi, mīlestība, ģimene un attiecības. Tie patiešām ir vistīrākie ģimenes stāsti.” Savukārt Liene Kinča piebilst, ka “atšķirībā no daudzām citām Vāgnera lomām, Zīglindi tomēr var dziedāt jaunākas kategorijas cilvēki, tā ir tāda pieejamāka, teiksim tā, bet es domāju, ka “Valkīra” un Zīglindes partija ir viena no skaistākajām, arī no kompozīcijas viedokļa ļoti skaista loma”.
Kopā ar izcilo britu soprānu Katrīnu Fosteri un pašmāju solistiem vāgneriskās kaislības izdzīvoja Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Andris Poga. Viņš teic:
“Es esmu ārkārtīgi šajā mūzikā samīlējies, es esmu izsalcis pēc šīs mūzikas un vēlos diriģēt vēl un vēl, un vēl, cik tas vien būs iespējams.
Vāgners pamazām, līdzīgi kā ar daudziem tādiem grand-komponistiem… Ir jāpienāk laikam, kad tu patiešām viņu sāc jau saprast pamazām, un tas āķis ir lūpā, tiešām iepaticies ir ārkārtīgi.”
Operas iestudējums brīvdabā nes līdzi sarežģītākus akustiskos apstākļus un citus potenciālus šķēršļus, taču vienlaikus sniedz arī jaunas iespējas.
Diriģents Atvars Lakstīgala, kurš apmeklēja iestudējumu, pauž: “Šeit ir tās iespējas, kuras nekad nevarētu būt tādā dabīgā teātrī, kaut vai visi efekti ar dzīvo uguni, ko neviena opera nekad neatļaus ugunsdrošības noteikumu dēļ, bet šeit tas piedeva vēl tādas papildu emocijas un tādu pacēlumu un iekšējo prieku.”
“Man bija prieks dzirdēt LNSO brīvdabā spēlējam tikpat precīzi, kā cits to varbūt darītu slēgta tipa koncertzālē.
Man bija prieks par to, ka es dzirdēju pēc ilgāka laika mūsu operas kolektīvu un ļoti skaistā ansamblī mūsu valkīras. Un vislielākais prieks man bija par to, ka man bija iespēja beidzot klātienē dzirdēt tādu diezgan izslavētu Votāna un Brinhildes duetu, proti, Egilu Siliņu un Ketrīnu Fosteri,” saka komponists Edgars Raginskis.
