Režisore Laura Groza spriedzes pilno un izklaidējošo mūsdienu traģikomēdiju iestudē ar savas paaudzes aktieriem. Centrā ir divi pāri – četri ļoti veiksmīgi un mazliet ciniski advokāti, kā arī viens ne sevišķi veiksmīgs prokurors. Un sākas emocionāla cīņa visu starpā, kurš uzvarēs savstarpējās attiecībās. Izrādes “Piekrišana” varoņi spēlējas ar varu ne vien tiesas zālē, bet arī laulāto un draugu attiecībās. Viņi svin dzīvi, jo veiksmīgā advokātu karjera viņus ir nogurdinājusi.
Dailes teātra simtgadē vadošo lomu izrādē “Piekrišana” spēlē Nacionālā teātra aktrise Maija Doveika: “Šobrīd strādāt, veidot izrādes ir ekskluzīva iespēja, un man tāda šobrīd ir – Dailes teātrī uz Lielās skatuves ar vienkārši brīnišķīgu komandu. Izklausās pēc sapņa.”
Nīnas Reinas lugas teksts trāpa visiem. Izrāde ir skrupulozs stāsts par laulību un cīņu par mīlestības neticamām izpausmēm. Aktieris Dainis Grūbe bija pārliecināts, ka daudzi redzēs situācijas, kurās paši ir bijuši.
Režisore Laura Groza atzina: “Es redzu arī tādu emocionālo infantilismu. Tas ir jocīgi, jo pierasts domāt, ka cilvēki attīstās visos līmeņos. Tas ir naivi tā domāt.
Liekas, ja tev ir septiņas augstākās izglītības, tu noteikti esi emocionāli inteliģents cilvēks, bet tā nebūt nav.
Cilvēki ar ļoti daudz zināšanām nespēj savu dzīvi darīt ne sakārtotāku, ne laimīgāku.”
“Šī izrāde no sākuma līdz beigām ir par cilvēkiem, kas mīl viens otru, mīl līdz beigām. Bet izpausmes un cīņa par savu taisnību ir neticama,” piebilda Maija Doveika
Izrādes pagrieziens ir brīdī, kad pie advokātiem mājas viesībās ierodas izvarošanas lietā cietusī, lai pieprasītu sev pienākošās tiesības uz taisnu tiesu.
“Atceros no bērnības, ka nesapratu, kādēļ Svētais vakarēdiens, kura laikā Jēzus visiem klātesošajiem pasaka, ka – cilvēks, kurš aiz manis mērks vīnā maizi, mani šodien nodos – un viņš to arī dara, un visi pārējie vienkārši nereaģē uz to. Un es bērnībā prasīju – ko tas nozīmē? Kāpēc viņi tā dara? Man neviens pieaugušais nevarēja izstāstīt. Tāpēc, ka, es nezinu, laikam tā dzīvē arī notiek. Man tik bieži, acīs skatoties, saka, ka – nē, es tur nebiju, pat ja es noķertu to cilvēku pie rokas, viņš man teiktu, ka viņš tur nebija,” pārdomās dalījās Laura Groza.
Dainis Grūbe uzsvēra:
“Šī psiholoģiskā iznīcināšana šinī gadījumā ir no tādas bezspēcības, no nespējas pateikt – piedod.”
Spriedzi un dinamiku iestudējumā rada Rūdolfa Dankfelda izvēlētā mūzika, scenogrāfiju veidojis Mārtiņš Vilkārsis, kostīmus – Ilze Vītoliņa, izrādes gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš, videomākslinieks -8.
