Iestudējumā, sadarbojoties ar dramaturģi Justīni Kļavu, apvienoti līdz šim mazāk zināmie Rūdolfa Blaumaņa stāsti un noveles.
Trīs stilistiski un tematiski atšķirīgas izrādes daļas “Naids”, “Prece” un “Zaldāti” atspoguļo Rūdolfa Blaumaņa pretrunīgiem raksturiem bagāto varoņu attiecības mūsdienīgā skatījumā.
“Man ir sajūta, ka viņš rakstījis par dzīviem cilvēkiem savā laikā. Un visas tās detaļas, motivācijas un sīkumi, kas notiek un ko viņi dara un kā viņi runā… Viņš mēģināja rakstīt par cilvēkiem, kurus viņš redzēja sev apkārt. Un tas iznāk – par tautu!” saka Roga.
Šie varoņi ir pretrunīgi, viņi nav melns – balts, un tas ir tas skaistākais, piebilst režisore.
Izrāde tapusi četru mēnešu laikā un aktieriem bija jāapgūst ne tikai Blaumaņa laikam raksturīgais valodas skanējums, bet arī horeogrāfes Ingas Raudingas laikmetīgās dejas kustības.
“Tas bija tas Indras pienesums un arī uzdevums mums, atmest to milzīgo pietāti pret Blaumani, pieiet viņam caur formu,” atzīst aktrise Rūta Dišlere.
“Blaumanis ir ļoti laikmetīgs. Piemēram, mans Bērtulis – jūs noteikti arī pazīsiet tādu cilvēku arī tagad. Vai nu jūs viņu žēlosiet, vai nu jūs viņu mīlēsiet,” saka aktieris Kārlis Arnolds Avots.
“Viņš parāda latviešu sabiedrību šķērsgriezumā, un ļoti liels akcents likts uz patērētāju sabiedrību. Un kas notiek ar tiem, kas grib no tā izrauties. Un mēs joprojām esam ārkārtīga patērētāju sabiedrība, kas esam vērsti tikai uz naudu un uz ēšanu,” piebilst aktrise Ieva Puķe.
Režisore Indra Roga saka, “mēs, protams, mēģinājām dzīvot, un es domāju, ka mums tas arī izdevās, spēles teātra teritorijā un to Blaumani spēlēt , nevis pārdzīvot”.
Rūdolfa Blaumaņa tēlu atšķirīgās interpretācijas - kas neizslēdz arī repa, džeza un citu komponista Mārča Auziņa piedāvāto mūzikas žanru klātbūtni - iestudējumā Valmieras teātrī pirmizrādi piedzīvos piektdien.
