Pilna apjoma lugu konkursu, kura tēma bija „Austrumi ienāk Latvijā. Patvērums un (ne)satikšanās”, Dailes teātris ar Kultūras ministrijas piešķirtā finansējuma atbalstu izsludināja pagājušā gada sākumā, bet 6.martā paziņoja konkursa rezultātus.
Dailes teātra pērn izsludinātajā lugu konkursā tika iesniegts rekordliels skaits daiļdarbu – 32 lugas, no kurām tika izvēlētas anonīmu autoru divas labākās. Konkursa tēmas izvēle bija mudinājums diskutēt par attiecībām, konfliktu un mijiedarbību starp savējo – svešo un mājām – emigrāciju.
Lugas vērtēja žūrija, kuras sastāvā bija Dailes teātra direktors Andris Vītols, mākslinieciskais vadītājs Dž.Dž.Džilindžers, literārā padomniece Evita Mamaja, režisors Dmitrijs Petrenko un aktieris un režisors Intars Rešetins.
„Man īstenībā bija ļoti bail no šīs tēmas. Es diezgan spirinājos pretī Džilindžeram. Kā skatītājam mani pašu neinteresē it kā aktuāli sižeti, jo man liekas, ka tieši tas ir tas, ko teātrī neviens negrib skatīties. Bet Džilindžers bija pārliecināts un tas labi, ka pārliecināts, par to, ka tai brīdī, kad konkurss būs noslēdzies, mēs jau šai realitātē dzīvosim un teātrim kaut kas ir jāliek pretī tam, kas notiek sadzīvē,” skaidro Dailes teātra literārā padomniece, žūrijas pārstāve Evita Mamaja.
1.vietu un naudas balvu 5000 eiro ieguvis Aleksejs Ščerbaks ar lugu “Līvbērze”. 2.vieta un naudas balva 2600 eiro apmērā piešķirta Artūram Dīcim par lugu “Purva bērni”.
Piešķirtas arī četras veicināšanas balvas (katra 600 eiro apmērā) – tās saņēma Dina Zoldnere (luga „Vētrasputns”), Rodžers de Kūrs (luga “Nūra”), Inga Gaile un Jānis Balodis (luga „Afganistānas”) un Aiva Birbele (luga “Bērni”).
„Šī ir konkrētas situācijas un attiecību tēma. Tā ir ļoti dzīva un visiem laikam sēž galvā šobrīd. Kāds saraujas, ja redz uz ielas līdzās, kāds ne. Kāds reaģē straujāk, kāds mierīgāk, kamēr nav saskāries ar agresiju. Tāda ir dzīve,” par konkursa tēmu saka dramaturgs, konkursa pirmās vietas ieguvējs Aleksejs Ščerbaks.
Konkursa tēmas izvēles pamatojums bija mudināt diskusiju par attiecībām, konfliktu un iespējamo sintēzi starp savējo-svešo, mājām-emigrāciju, apliecinājumu-noliegumu. Žanra izvēle lugām bija brīva.
Konkursa žūrijas pārstāvji atzīst, ka pastāvīgas orģināldramaturģijas Latvijā tomēr nav. Bet neskatoties uz šo pieņēmumu, otro gadu pēc kārtas lugu konkursa žūrijas nedalīta uzmanība tiek Dailes teātra aktierim, jaunajam dramaturgam Artūram Dīcim. Par lugu “Purva bērni” viņš konkursā ieguva otro vietu. Vai jau ir idejas, kurš varētu būt režisors jaundarbam?
„Tā ir tāda lieta, es esmu atvērts likteņa sakritībām,” saka Artūrs Dīcis.
Daudzviet Eiropā tradīcijas nosaka ļoti striktu attieksmi pret autora rakstīto vārdu, kur bez dramaturga ziņas režisors nedrīkst mainīt lugā neko. Kā rāda Nacionālā teātra pieredze, iestudējot Artūra Dīča pērn lugu konkursā uzvarējušo darbu, Latvijā šādas tradīcijas nav populāras
Lugu konkurss ir viens no notikumiem, gatavojoties Latvijas simtgadei.
