Izmaiņas teātra programmā
Dailes teātrī pārcelta izrādes “Farinelli un karalis” pirmizrāde un notikušas izmaiņas arī nākamajās izrādēs. Vairāk informācijas teātra mājaslapā.
Viena no Dailes teātra šīs sezonas kopējām iezīmēm ir tā, ka taps daudz jaunu muzikālu izrāžu. Mūzikai būs ļoti svarīga loma arī pirmajā jauniestudējumā "Farinelli un karalis", ko režisors Viesturs Kairišs raksturo kā izrādi ar barokāli operisku struktūru.
Baroka laiks bija galējību laiks, kad vislielākā greznība pastāvēja līdzās visdziļākajam postam, un ar šo kontrastu kultūru labi saderējās arī mākslīgi veidotā kastrātu balss, kad dievišķs skanējums tika panākts ar asiņainas ķirurģijas iejaukšanos.
Eņģelis ar nazi rokā – tāda ir Viestura Kairiša metafora baroka skaistumam,
kas jau mūsdienu kontekstā dod iespēju runāt par skaistuma cenu un būtību visplašākajā nozīmē.
"Baroka principi – tā bija absolūti mākslīga pasaule, kas aizveda no realitātes pilnīgi," sacīja Kairišs. "Ārprātīgi skaista, debešķīga mūzika, kam speciāli tika radīti šie kastrāti. Apmēram desmit gadu vecumā aizturēja šo zēnu balsi, viņus kastrējot, un tad viņi visu dzīvi varēja dziedāt šajā balsī. No mūsdienu viedokļa tas izklausās kaut kas nereāls, un, paldies Dievam, ka šādas tradīcijas vairs nav, bet tieši kastrātu balss ir kaut kas barokam ļoti raksturīgs, un tas ir šis žanrs – savienot ārkārtīgi pretējas lietas. Bet tā ir arī tāda kultūras aizbēgšana. Vispār baroks ir ļoti interesanta lieta, par ko varētu daudz runāt un ko varētu daudz attīstīt."
Mūsdienu britu autores Klēras van Kampenas luga aizved uz 18. gadsimtu, Spānijas karaļa Filipa V galmu, kad tur ierodas slavenais itāļu kastrāts Farinelli, lai ar savu balsi dziedinātu karaļa depresiju un paranoju.
Luga jau paredz, ka Farinelli lomai ir divi atveidotāji – aktieris un dziedātājs. Dailes teātra izrādē tie būs Artūrs Skrastiņš un soprāns Rūdis Cebulis.
"Viņš ir brīnišķīgs, viņam ir ļoti unikāla balss, jo viņam nav bijis balss lūzuma, un viņš atgādina kaut kādā ziņā Artūru. Mēs to asociāciju izmantojam, bet, jā, tas jau ir lugas struktūrā iekodēts, ka ir šie divi izpildītāji," paskaidroja Kairišs.
Spānijas karaļa Filipa V lomā redzēsim Ģirtu Ķesteri, bet Izabella Farnēze būs Rēzija Kalniņa. Kairiša jaunieviesums izrādē ir vēl viens tēls – zirgs. Teātris to iegādājās vienīgajā vietā pasaulē, kur ražo zirga manekenus dabiskā izmērā, un šī ražotne atrodas Dienvidāfrikā. Pēc tam teātris uzaicināja arī treneri no ārzemēm, kurš apmācīja, kā ar šādu manekenu strādāt.
Teātra direktors Juris Žagars to dēvē par traumu teātra budžetam, bet cer, ka tas attaisnosies, tāpat kā citas Kairiša līdzšinējās idejas.
Zirga nepieciešamību izskaidroja režisors: "Tas ir tāpat kā – man ir zirgs, kas naktī zviedz. To var tiešām teikt par karali Filipu V, ko atveido Ģirts Ķesteris, kura prāts ir kā saniknots, auļojošs zirgs, kurš nevar norimties un kurš var ar to savu iekšējo zirgu sarunāties. Zirgu var censties savaldīt, bet viņš var arī izlauzties. Bet, kad karalis dzird šo dievišķo kastrāta balsi, tad šis zirgs pazūd. Zirgs ir metafora tam neprātam. Neprāta metafora arī kastrācijas nozīmē – tas ir jautājums par to, vai tikai kastrēts prāts ir tāds, kurš atbilst sabiedrības vēlmēm un normām, kas bieži vien ir kaut vai tādas, ka tev kā valsts vadītājam ir jākaro. Un ja tu to negribi darīt, vai tu esi tāds vajadzīgs?"
Kopumā Dailes teātris piedāvās sešu jaunu iestudējumu pirmizrādes Lielajā zālē un vismaz piecus jauniestudējumus Mazajā zālē.
Teātra direktors Žagars uzsvēra, ka tos visus var raksturot ar vārdiem – oriģināli, ekskluzīvi un izaicinoši. To pieprasa Dailes teātra specifika, jo, pēc Žagara vārdiem, kā liels teātris tas nevar atļauties knibināties, tam ir vajadzīgi vērienīgi un ambiciozi darbi.
Viens no tādiem būs arī Ibsena "Brands". Leģendām apvīts ir kādreizējais Arnolda Liniņa iestudējums, bet jauno interpretāciju veidos Kairišs, tā būs muzikāla izrāde, kurā Branda lomu atveidos Ieva Segliņa.
To pamatojot, režisors stāsta, ka ilgi domājis, kas ir Branda ekvivalents mūsdienu pasaulē, secinot, ka tā varētu būt neomarksistiski orientēta radikāli kreisa sieviete, kas cīnās par līdztiesību, ignorējot reālās dzīves robežas.
""Brands" ir izcila luga, kas rezonē ar to, kas notiek," uzsvēra Kairišs. "Šis fundamentālais radikālisms, šis uzstādījums – visu vai neko! Vai mēs varam ko tādu pieprasīt no līdzcilvēkiem? Kur beidzas kalpošana idejai, un kur pārtrūkst kalpošana cilvēkam? Tās ir ļoti sarežģītas lielas tēmas, episkas, mūžīgas, un ar visiem lielajiem jautājumiem ir interesanti nodarboties."
Vērienīgu sola arī Leonarda Bernsteina mūzikla "Kandids" iestudējumu ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri,
ko iestudēs Gatis Šmits un kur galveno lomu dziedās Daumants Kalniņš. Ar šo izrādi Daile metīs izaicinājumu Nacionālajai operai un liks lietā arī savas jaunās tehniskās iespējas, pastāstīja Žagars.
"Mēs pirksim Dailes teātrim ļoti modernu akustisko sistēmu, kas pilnībā aizvieto akustiskās koncertzāles skaņas īpašības," sacīja Žagars. "Proti, tā ir pilnīga akustiskās koncertzāles skaņas simulācija. Šādas sistēmas ir visā pasaulē, tiek ļoti plaši izmantotas."
Lielajā zālē taps arī Stīvena Edlija Girgisa provokatīvā luga "Pusnakts šovs ar Jūdu Iskariotu", Mārtina Makdonas melnā komēdija "Īru miroņgalvas" un Bertolda Brehta "Kaukāziešu krīta aplis".
