Angļu klasiķa Džordža Orvela asajā satīrā "Dzīvnieku ferma" (1945) apspēlētas tēmas par brīvību, varas manipulāciju, sabiedrības vienlīdzības paradoksu un cilvēka vēlmi būt laimīgam, kuras uzrunāja izrādes radošo komandu. "Mainās sejas, mainās fons, bet cilvēku instinkti un psiholoģiskie pamatmehānismi gan no varas, gan sabiedrības puses paliek nemainīgi," stāstīja režisors, piebilstot, ka bija daudzi impulsi, kuri radīja vēlmi interpretēt šo politisko alegoriju, tomēr radošā komanda palika pie cilvēka dabas pētījuma, nemēģinot atspoguļot kādu konkrētu notikumu vai pārliecību, lai katrs skatītājs var izdarīt savus secinājumus.
"Dzīvnieku ferma" vēsta par dzīvnieku sacelšanos pret to saimniekiem cilvēkiem. Guvuši uzvaru, tie izlemj paši turpmāk vadīt fermu. Taču ceļā uz laimīgu dzīvošanu un vienlīdzību fermas dzīvnieki, revolūcijas romantikas un utopijas uzbūves ideju vadīti, soli pa solim nonāk mantkārīgo cūku diktatūras valgos.
Aktrise Milena Savkina izrādē attēlo Sniedziņu (epizodiski arī citus fermas iemītniekus un viesus), kurš aktīvi iesaistās vecā Vadoņa sapņa realizēšanā par dzīvnieku dzīvi brīvībā, mierā un harmonijā. Par darbu pie šī iestudējuma aktrise sacīja: "Manuprāt, šis darbs parāda, ka cilvēkā lielākā vai mazākā mērā slēpjas daudz no dzīvnieciskā un no tā nekur neaizbēgt. Veidojot izrādi, mēs centāmies rast atbildes uz vairākiem jautājumiem. Kas tad ir brīvība? Kad cilvēku ticība un cerība sāk darboties pret viņiem pašiem? Rezultātā tapa ļoti neordināra izrāde, tāpēc es ar nepacietību gaidu mirkli, kad mēs beidzot varēsim to parādīt skatītājiem!"
Iestudējuma pirmizrādei bija jānotiek 29. un 30. oktobrī, taču valstī noteikto ierobežojumu dēļ tā tika pārcelta uz 19. un 20. novembri, un iepriekš iegādātās biļetes būs derīgas jaunajos izrāžu norises datumos.
Izrādē "Dzīvnieku ferma" piedalās Žanna Lubgāne, Nikolajs Gedzjuns, Natālija Kotona, Milena Savkina, Miroslavs Blakunovs, Irina Kešiševa, Marks Šelutko, Vanda Gibovska. Iestudējuma muzikālo noformējumu veidojis komponists Jēkabs Nīmanis. Scenogrāfijas autors ir Valters Kristbergs, kostīmu māksliniece – Jūlija Kristberga, horeogrāfs – Kārlis Božs, gaismu māksliniece – Jūlija Bondarenko. Dramatizējumu, balstoties uz Larisas Bespalovas romāna tulkojumu krievu valodā, veidojis Oļegs Šapošņikovs. Izrāde ieteicama skatītājiem no 16 gadu vecuma.
Izrādes pieejamas apmeklējumam personām, kuras ir vakcinētas pret Covid-19 vai pārslimojušas to pēdējo sešu mēnešu laikā. Ierodoties teātrī, skatītājiem būs jāuzrāda personalizēta ieejas biļete, personu apliecinošs dokuments un sadarbspējīgs digitālais Covid-19 sertifikāts.
