"Man ļoti patīk dejot, man patīk strādāt ar bērniem," saka deju programmas audzēkne Alise Mironova. "Man patīk atrasties uz skatuves un, kad es uzzināju par šo iespēju, es domāju, ka tas ir liktenis. Kad es beidzu devīto klasi, domāju ko darīt un, tad tieši atvērās šī programma."
Paula uz šejieni pārnākusi no skolas Kuldīgā. Viņai šis gads būtu jāuzsāk vidusskolas 11.klasē, bet, pārnākot uz skolu Cēsīs, mācības jāturpina no pirmā kursa un atkārtoti jāapgūst 10.klases mācību viela. Taču tas viņu neuztrauc, jo deja ir viņas sirdslieta.
"Kad atvērās šī programma, es par to domāju visu dienu un pēc tam visu nakti. Pēc tam es zvanīju mammai un teicu, ka es nožēlošu, ja nemēģināšu," atklāj deju programmas audzēkne Paula Āboliņa.
Deju repetitors ir deju kolektīva vadītāja asistents, kas treniņu procesā pastirpināti pievērš uzmanību detaļām, lai dejotājus pēc iespējas labāk sagatavotu koncertam. Un ar katru reizi, palielinoties dejusvētku popularitātei jauniešu vidū, ir tikai likumsakarīgi, ka tiek domāts, kā deju kultūru izkopt vēl vairāk.
"Te nu mūsu dziesmu un deju svētku tradīcijas tiek saglabātas, turpinātas un attīstītas tālāk, jo ne pa velti mēs esam pasaules kultūras mantojuma sarakstā," uzsver Cēsu mūzikas vidusskolas Dejas nodaļas vadītājs Andis Kozaks.
Skolas direktors vērš uzmanību uz mūzikas attīstību, pateicoties dziesmu svētku tradīcijai, tāpēc svarīgi domāt, kā turpmāk attīstīt deju kultūru un veicināt profesionālu paaudžu nomaiņu. Cēsu mūzikas vidusskolas direktors Vigo Račevskis norāda, ka viņa skola ir pirmā mūzikas vidusskola, kura pievērsusies tieši tautas dejai.
Dejas izglītības programmas pedagogi ir tautas deju kolektīvu vadītāji, un viņi norāda, ka šādu speciālistu trūkst, jo īpaši reģionos.
