Šogad programmas centrā ir izvēlēti laiks, telpa un kopradīšana kā laikmetīgā teātra pamatprincipi, Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” stāstīja festivāla mākslinieciskā vadītāja, Latvijas Jaunā teātra institūta direktore Gundega Laiviņa.
""Homo Novus" šogad paliek 25 gadi, un, protams, ka mēs bijām izveidojuši diezgan lielu programmu, kas viss bija jāatceļ un jāpārskata. Divu mēnešu laikā jārada no jauna, un tā atziņa ir, ka patiesībā ļoti ātrā tempā var izdarīt diezgan lielas lietas," atzina Gundega Laiviņa.
“Mēs faktiski sākām veidot programmu tādiem apstākļiem, kādi bija ārkārtas situācijas laikā, kad tuvāk par diviem metriem drīkst atrasties tikai divi cilvēki. Un, protams, ka tagad tās slūžas drusku palaistas vaļīgāk, bet tik un tā liela daļa izrāžu ir divu cilvēku tikšanās.”
Jubilejas festivāla programma tika pilnībā atcelta, saprotot, ka šajos apstākļos nevar organizēt festivālu, kas ir atkarīgs no starptautiskās ceļošanas iespējām.
"Tāpat toreiz, aprīlī, maijā, kad mums bija jāpieņem šie lēmumi, sapratām, ka mēs pārāk maz zinām par pulcēšanās iespējām rudenī. Līdz ar to mēs nolēmām sākt visu no nulles. Un sākt no nulles ne tikai tādā tehniskā ziņā, kā festivālam noritēt pulcēšanās ierobežojumu apstākļos, bet arī konceptuālā ziņā.
Jo bija skaidrs, ka notiek kaut kādas milzīgas pārbīdes pasaules kārtībā un tajā, kā mēs kā sabiedrība, dzīvojam, kā mēs kā indivīdi komunicējam un esam kopā ne tikai savā starpā, bet arī ar dažādiem dabas elementiem, šai gadījumā mazo vīrusu.
Un likās, ka arī par to ir būtiski runāt, par to vienkārši jārunā, un šai ziņā "Homo Novus" un festivāla formāts vispār ir ļoti pateicīgs, jo var diezgan ātri reaģēt uz šādām izmaiņām," skaidroja Laiviņa.
Festivāla programmu veido starptautisku mākslinieku kopradīti darbi, latviešu mākslinieku jaundarbi, kā arī izrādes, kas tapušas ciešā sadarbībā ar dažādiem cilvēkiem, kopienām, skatītājiem, pilsētvidi un to apdzīvojošiem elementiem.
Festivāla norises rīkotāji aicina apmeklēt bez maksas. Vienīgi vairākiem apmeklējumiem ir iepriekš jāreģistrējas.
"Festivāls ir bez maksas. Iemesli tam ir divi. Mēs iebilstam vai reaģējam uz mākslas satura arvien lielāko ekskluzivitāti, kad pasākumos ir maz vietas un dārgas biļetes, faktiski mēs atgriežamies pie tā, ka māksla ir pieejama cilvēkiem, kuriem ir līdzekļi un kuri var atļauties šo ekskluzīvo iespēju. Mēs negribētu, lai tā notiek," skaidroja Gundega Laiviņa.
"Otrs iemesls – mēs tik dziļi ietiecamies pilsētā, veidojam visu kopā ar iedzīvotājiem, mēs visi esam līdzradītāji, līdz ar to kādam prasīt par to maksāt būtu negodīgi."
Festivāla programma
Pirmajās festivāla dienās Rīgas pilsētvidē sāksies čīliešu mākslinieku apvienības MIL M2 “Jautājumu projekts”. Tas ir starpdisciplinārs mākslas darbs pilsētas ielās, kas aicina rīdziniekus ar jautājumu atbildēt uz kādu no mums visiem būtiskiem jautājumiem. Piemēram, Rīgas domes vēlēšanu kontekstā, viens no šādiem jautājumiem varētu būt – “Ko tu jautātu savai pilsētai?” Ar dažādu radošu metožu palīdzību rīdzinieku uzdotie jautājumi kļūs redzami un dzirdami un nedēļu apdzīvos pilsētas telpu dažādās apkaimēs.
Sestdien, 29. augustā, pulksten 19.00 Barona ielas Sporta kvartāla futbola laukumā, Krišjāņa Barona ielā 116a, notiks nepieradinātās modes skate “Party Animals”. Šīs kolekcijas autori ir vairāki desmiti bērnu un jauniešu no dažādām Rīgas apkaimēm, kuri divas nedēļas kopā ar māksliniekiem no apvienības “GolfClayderman”, stila pazinējiem un modes māksliniekiem ir pētījuši masu modes industrijas negatīvo ietekmi uz vidi, izpratni par skaistumu un cilvēka individualitāti. Rezultātā tapušās kolekcijas centrā – jaunas, fantastiskas identitātes un tērpi, kuru radīšanai nav nopirkta neviena jauna lieta.
Festivālu turpinās teātra un kino aktrises Gunas Zariņas izrāde “Princeses nekakā” Vidzemes tirgū, kuras centrā – mākslinieces pieredzē balstīta refleksija par aktiera un skatītāja attiecībām. Skatītāji aicināti arī uz vizuālā un vides mākslinieka Aizaka Čongvaja (Berlīne/Honkonga) un scenogrāfa Krišjāņa Elvika (Rīga) kopīgi radīto pilsētvides intervenci “Kur ir norādes no augšas?”, kas kopā ar skaņu mākslinieku Reini Semēvicu un vietējo izpildītāju grupu pēta indivīda un varas attiecību ietekmi uz pavisam ikdienišķām kustībām un darbībām.
7. septembrī pirmizrādi piedzīvos jauno mākslinieku Artūra Čukura un Kirila Ēča izrāde “Iztiku bez tevis pirms mūsu tikšanās, iztikšu bez tevis arī turpmāk”, kuru iedvesmojuši Italo Kalvīno teksti, vieta pilsētā, kurā cilvēks vairākus gadus nav spēris kāju, un nakts stundas laikā starp saulrietu un saullēktu. Horeogrāfe Jana Jacuka un Laura Stašāne aicinās uz “Lietisko pierādījumu muzeju” – izstādi, kas tapusi kopā ar sievietēm-izdzīvotājām un kuras eksponāti ir ģimenē pastrādātas vardarbības klusie liecinieki. Mākslinieces Andas Lāces procesuālā izrāde “Vēl viena iespēja”, kuras pirmā un vienīgā norises reize ir 8. septembris, ir kolektīvs rituāls Mārtiņielas pirtī, lai meklētu vēl vienu dziedināšanas iespēju. Režisore Krista Burāne, mākslinieks Andris Eglītis un izrādes “no tā laika koki vairs nerunā” galvenā varone – tikko kā iestādīta liepa – kopā ar kokiem, koku pētniekiem un skatītājiem piecas dienas pētīs tik dīvainu procesu kā dzīvība.
Šogad pirmo reizi viena festivāla izrāde notiks Cēsīs, jo tās līdzautori ir desmit Cēsu Audzināšanas iestādes nepilngadīgie jaunieši. Izrādes “Svidanka” (šādi viņi dēvē telpu, kurā iespējams ilgāku laiku pavadīt kopā ar tuviniekiem) autoru mērķis ir ļaut jauno vīriešu stāstiem izskanēt arī ārpus sētas, kas apjož viņu pagaidu mājvietu. Jauno mākslinieču Ievas Džindžas un Līgas Zepas izrāde-pastaiga diviem skatītājiem “HALL12 – Maskavas forštate” šogad eksperimentē ar dreifēšanu kā praksi pilsētas izzināšanai un publikas būvēšanu, lūdzot skatītājus uzaicināt cilvēkus, kuriem, viņuprāt, izrāde būtu jāpieredz tās nākamajā norises reizē.
No 1. līdz 10. septembrim galerijā “Alma” notiks britu mākslinieces Klēras Petijas izlolota izstāde – pastaiga “Jūdze manās kurpēs” – ielūgums iekāpt otra kurpēs burtiskā nozīmē. Līdz ar kurpju pāri apmeklētājs saņems arī tā īpašnieka stāstu, desmit no tiem sadarbībā ar kino režisori Adriānu Rozi šovasar ierakstīti Latvijā. Divas citas festivāla izrādes – skotu mākslinieces Rozanas Keidas un latviešu mākslinieces Katrīnas Dūkas sadarbībā tapusī “Doties:Sadoties”, un mākslinieču Frančeskas Grilli (Itālija) un Kates Krolles (Latvija) kopdarbs ar latviešu bērniem “Dzirksteles” – aicinās izjust pieskāriena dabu, kas reizē var būt gan radikāla un politisko, gan intīma un dziedinoša.
Visbeidzot, no 5. līdz 10. septembrim Latvijas Nacionālajā bibliotēkā būs iespējams piedzīvot ko nebijušu: grāmatas – priekšmeta vietā pasūtīt dzīvo grāmatu jeb cilvēku, kurš grāmatu iemācījies no galvas, lai saglabātu to atmiņā uz visiem laikiem un izstāstītu skatītājam. Izrādes “Laiks ir iesnaudies pēcpusdienas saulē” autori ir Mete Edvardsena no Oslo, kā arī Valdis Ābols, Māra Brašmane, Agate Bankava, Dmitrijs Gaitjukevičs, Reinis Ivanovs, Rasa Jansone un Pēteris Krilovs.
Viena no festivāla izrādēm – Kjāras Bersani “Meklējot vienradžus”, ar kuru bija paredzēts noslēgt šīgada festivāla programmu, ir pārcelta uz 2021. gadu, respektējot mākslinieces izvēli neceļot.
