Kultūras ziņas

Gunāram Bīberam – 90

Kultūras ziņas

Daugavpils teātrī meklē Laimes lāci

"Vīrs, kas zināja čūskuvārdus" Nacionālajā teātrī

FOTO: Par vērtībām – «Vīrs, kas zināja čūskuvārdus» Nacionālajā teātrī

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 10 mēnešiem.

Pirms desmit gadiem igauņu rakstnieka Andrusa Kivirehka romāns "Vīrs, kas zināja čūskuvārdus" ieguva Latvijas Literatūras gada balvu kā labākais tulkojums. Tā ir vēsturisku romānu tradīcijā rakstīta alegorija par aizspriedumiem un mazas tautas izzušanu. Tagad šis stāsts ir iestudēts arī Nacionālajā teātrī igauņu režisora Ivara Pellu režijā.

Romānā "Vīrs, kas zināja čūskuvārdus" igauņu rakstnieks Andruss Kivirehks stāsta par divām pasaulēm. Uz tālu viduslaiku un mītisku tēlu fona lielākā daļa cilvēku šķietami ir iepazinuši civilizāciju. Viņi dzīvo pilsētās, apstrādā zemi un ir gatavi pakļauties sev neizprotamām vērtībām. Bet dziļi mežā vēl ir palikuši tie, kas tic gariem, nepazīst maizi un zina maģiskos čūskuvārdus.

"Grāmatā ir divas galvenās līnijas. Pirmā – tā ir tautas izmiršana. Mazām tautām tas var draudēt, un tas arī var notikt. Otrā līnija ir par māņticību. Tā cilvēkus jebkuros laikos var novest pie lielām nelaimēm," skaidro Andruss Kivirehks.

Iestudējuma centrā ir mežā mītošais Lēmets. Igora Šelegovska atveidotais varonis šajā jauno iespēju laikā nespēj pieņemt līdzcilvēku bēgšanu no brīvības. Kivirehka darbā – mazas tautas asimilēšanos. Šādi tēli ir visos laikos un visās sabiedrībās. Aktieris spriež: "Latvijā ir ļoti izteikti tas, kas ir liela vēlme atteikties no savas identitātes un sekot piemēram, kas ir ārzemēs. Es pats bieži dzirdu: "Galvenais neuztaisīt tā, lai izskatās latviski." Manuprāt, būtu tieši ļoti vērtīgi darīt oriģināli, kā mēs, latvieši, darām."

Lēmets ir viens no meža ļaudīm, kurš vēl zina čūskuvārdus jeb senu valodu, ar kuru uzrunāt dzīvniekus – vilkus, lāčus, pērtiķus. Bet Agnese Budovska atveido čūsku, kas simbolizē vērtības, no kurām cilvēki tiecas atbrīvoties. "Patiesībā tāda gudrība," par čūskas pārstāvētajām vērtībām un pasaules uzskatu saka aktrise. "Nav sāpju, nav ciešanu, ir tikai tas, kas ir tagad. Ir mīlestība, bet tai nav nekādas nākotnes formas. Nav nekādu ārkārtīgi milzīgu cerību, kādas mēs, cilvēki, mēdzam lolot.''

Iestudējumu veidojis godalgotais igauņu režisors Ivars Pellu. Tāpat izrādes tapšanā ir piedalījušās arī kaimiņvalsts kostīmu māksliniece Trīnu Pungits un scenogrāfe Kristīna Pellu.

"Manuprāt, šis ir labs iestudējums, kurš pieturas pie romāna," atzīmē autors Kivirehks. "Protams, romāns ir garāks un tajā ir vairāk varoņu, bet tie visi jau nevar ietilpt uz skatuves. Neskatoties uz to, iestudējums ir ļoti labs."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti