1922.gadā opera Liepājā atklāta ar Šarla Guno "Faustu". 100 gadus vēlāk uz skatuves redzami tie paši tēli, tikai Hektora Berlioza versijā. Diriģenta Imanta Rešņa vadībā šo iespaidīgo stāstu par Fausta ilgošanos, Mefistofeļa kārdinājumu un Margeritas maldīšanos izdziedāja pasaules klases solisti: Fausta lomā tenors Mikaels Spadačīni un divi Grācas operas solisti Anna Brula Margeritas lomā un Tomass Esls kā Mefistofelis.
Mikaels Spadačīni teic: "Šis ir īsts miestardarbs, un var izjust visdziļākās emocijas, visas iespējamās – sākot no mīlestības un iegrimšanas sapņos, izdzīvojot aizraušanos un mīlestību. Tas ir ļoti grūti, kontrolēt visas šīs emocijas. Esmu priecīgs strādāt ar radošo grupu, lielisko orķestri un brīnišķīgo kori. Fantastisks diriģents, mēs strādājām divas nedēļas, iestudējot šo brīnišķīgo franču komponista Berlioza mūziku."
"Fausta tēma jau mani ir vienmēr interesējusi – vispār jebkurā no mums eksistē gan Fausts, gan Mefistofelis. Tās ir viena cilvēka, vienas būtības divas puses," pārliecināts ir Imants Resnis.
Režisore Huana Inesa Kano Restrepo uzsver: "Šis nav teātris, te nav attiecīgās infrastruktūras. Tāpēc man bija jādomā ļoti minimālistiski. Bet tas ir tieši tas, kas nepieciešams Berliozam – nevajag daudz. Ir nepieciešams kaut kas skaidrs, mierīgs, maģisks, jo viņa mūzika man ir īsta maģija. Skatuves risinājumu ietekmējuši arī jūsu dzejnieki. Es atklāju sev Raini un Aspaziju, un tas mani ļoti iedvesmoja. Kad es pirmo reizi lasīju "Sarkanās puķes", man bija sajūta, ka lasu Margeritas dienasgrāmatu. Tas ir Berliozs, tas ir Rainis un Aspazija, un protams, nedaudz arī manas smadzenes."
Operas uzvedumā piedalījās Liepājas Simfoniskais orķestris, Valsts akadēmiskais koris "Latvija", kā arī Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra jauktais koris "Intis", kura dalībniekiem bija dubultsarežģīts uzdevums – ne tikai prasmīgi dziedāt, bet arī atraktīvi pārvērsties par zemniekiem, baznīcēniem, krogusgājējiem, gnomiem, silfīdām, studentiem, kareivjiem, maldugunīm, dēmoniem un debesu gariem, vienlaikus radot arī kustīgo scenogrāfiju, kuras autore ir māksliniece Anna Heinrihsone.
