Sagaidot mūsu valsts simtgadi, katrs Latvijas Nacionālā teātra aktieris tika aicināts izvēlēties vienu dzejoli vai prozas teksta fragmentu, kas visspilgtāk saistās ar Latvijas zemi un dabu visos četros gadalaikos, un dalīties savā stāstā ar skatītājiem - īpašā vietā, Nacionālajā teātrī, kur dibināta valsts. Un īpašā laikā - Latvijas dzimšanas dienas naktī. Daudzos mazos mākslas mirkļus vienotā veselumā savienos īpašs režisors - teātra jaunais direktors Jānis Vimba.
“Vēlamies radīt skaistu dzimšanas dienas apsveikumu Latvijai, izmantojot vārdu kā pamata izteiksmes veidu teātrī. Radīt kopēju sveicienu, kurš sastāvēs no katra atsevišķā aktiera sajūtas, viņa paša izvēlēta stāsta vai dzejoļa, kas tieši viņam ir Latvija, šādi radot kopējo svētku noskaņu. Tas būs sajūtu un domu lidojums par tēmu – kas mums (teātra aktieriem) Latvija ir šodien. Latvija kā vieta, kur dzīvot, sapņot, pārdzīvot un priecāties. Zeme, kurā ir četri gadalaiki un brīnišķīga daba, zeme, kurā dzīvo un strādā ļoti dažādi cilvēki, zeme, kura ir tik daudz devusi pasaulei, un arī zeme, kurā ir radusies un pastāv Latvijas valsts,” stāsta Jānis Vimba.
Uzvedums tiek veidots kā četri gadalaiki, ko poētiski var salīdzināt ar katra cilvēka iekšējo sajūtu gammu – no pavasara naivās mīlestības, prieka un sajūsmas, vasaras tveices, brieduma un pirmajām problēmām, līdz eksistenciālām domām, runām, dusmām un vētrainām cīņām rudenī, un ar mierpilnu dzīves ritējumu, sirds siltuma nepieciešamības apjausmu un jēgpilnu līdzās pastāvēšanu ziemā.
Koncertuzvedums “Dzimšanas dienas nakts” veidots kā četri gadalaiki, ko poētiski var salīdzināt ar katra cilvēka iekšējo sajūtu gammu. Piemēram, aktrises Agneses Cīrules uznācienu skatītāji pieredzēs rudens sadaļā.
“Man liekas, ka man pirmo reizi ir loma, kur es klusēju. Tas ir – man nav teksta. Manās rokās nonāca tāda grāmata “Klusums trokšņa laikmetā” un tad es sapratu, ka mēs esam priviliģēti ar to, ka mums ir iespēja dzirdēt klusumu Latvijā, kas ir retums pasaulē šobrīd,” norāda Agnese Cīrule.
Aktrise Māra Zemdega iestudējumā savu stāstu par Latviju izsaka ar Friča Bārdas rakstītajām dzejas rindām.
“Man kopš bērnu dienām, kopš 12 gadiem es uzgāju šo dzejoli, man ļoti patika Fricis Bārda, protams, mīlestības dzejoļi. Un pēkšņi es izlasu dzejoli par Latviju, un manī tāda sajūta – jā, es arī esmu ar mieru, es miršu par Latviju, aizmirsdama, ka mirt var vienreiz tikai,” atklāj aktrise.
Piedalās: Marija Bērziņa, Ainārs Ančevskis, Normunds Laizāns, Inta Tirole, Dace Bonāte, Kaspars Aniņš, Juris Lisners, Rasma Garne, Madara Bore, Uldis Anže, Ģirts Liuziniks, Māra Zemdega, Madara Botmane, Jānis Āmanis, Mārcis Maņjakovs, Baiba Indriksone, Indra Burkovska, Romāns Bargais, Egils Melbārdis, Ance Kukule, Ilva Centere, Mārtiņš Brūveris, Ivars Puga, Agnese Cīrule, Raimonds Celms, Kārlis Reijers, Maija Doveika, Uldis Dumpis, Jēkabs Reinis, Zane Jančevska, Mārtiņš Egliens, Igors Šelegovskis, Daiga Kažociņa, Gundars Grasbergs, Uldis Siliņš, Lāsma Kugrēna, Juris Hiršs, Jānis Skanis, Dita Lūriņa-Egliena, Ģirts Jakovļevs, Voldemārs Šoriņš, Anna Klēvere, Ivars Kļavinskis, Jurģis Spulenieks, Inga Misāne-Grasberga, Arturs Krūzkops, Kaspars Zvīgulis, Sanita Paula, Liene Sebre, Laura Siliņa, Evija Skulte, Ināra Slucka, Daiga Gaismiņa, Līga Zeļģe.
Skatuves iekārtojumu veidos Reinis Suhanovs, aktierus skatuviski saposīs un apģērbs Madara Botmane, par gaismu attiecīgajā noskaņā rūpēsies Oskars Pauliņš un par dzīvās mūzikas aranžējumiem un izvēli atbildēs Jēkabs Nīmanis. Par režiju līdzās Jānim Vimbam rūpēsies Raimonds Celms.
Lai gūtu vienreizīgu un noskaņu papildinošu sajūtu, iestudējumā piedalīsies četri pūtēju instrumentu mūziķi - Jānis Sirmais, Kalvis Etkins, Artūrs Bērziņš, Roberts Brants un sitamo instrumentu mūziķis Ernests Mediņš.
