Izrādē piedalās divi no dzejniekiem un viens aktieris – Reinis Boters. Iestudējuma veidotāji vākuši materiālu konkrētā Cēsu skolā. Režisore Krista Burāne uzsver, ka šī ir dokumentāla izrāde, un viņa vēlējusies paskatīties nevis uz kādu elitāru Rīgas skolu vai uz skolu, kurā iet ļoti grūti, bet uz labu, normālu skolu.
"Tā kā dzīvoju Cēsīs, tā bija loģiska izvēle palūkoties uz kādu skolu, kas ir Cēsīs un kas bija ļoti tuvu arī manām mājām. Kaut kā nejauši izrādījās pēc tam, kad biju izdomājusi, ka tā būs šī Cēsu skola – es uzrunāju pēc tam Luīzi kā vienu no izrādes teksta autoriem, izrādījās ka viņa pati šajā skolā ir mācījusies. Tad man likās, ka viss sakrīt un ir pareizā izvēle," stāsta Krista Burāne.
Cēsu skolas audzēkņi, kuru pieredzēs balstīta izrāde, darbu jau redzējuši. Režisore atzīst, ka tikšanās ar jauniešiem, kuri bija līdzbiedri, draugi, vērojamie cilvēki, bijis nozīmīgs notikums.
"Mēs neko necentāmies izskaistināt un stāstīt patiešām par to, ko mēs redzējām. Tad bija sajūta, vai esam tiešām to izdarīšu ar tādu cieņu, lai viņi pat tās vietas, kuras varētu tikt uztvertas saasināti, lai viņi nolasītu kā ļoti cilvēcīgas," uzsver Burāne.
Izrādes veidotāji skolēnus vērojuši, piedalījušies stundās, gan arī pievienojušies viņu "WhatsApp" grupas sarakstei, tiesa, jaunieši ātri izveidojušo citu, kur izrādes veidotāji nav pievienoti.
"Tās stratēģijas, kā visi trīs jaunie dzejnieki strādāja, bija ļoti dažādas, Luīze un Raimonds ļoti daudz ar viņiem runāja stundās un skolas laikā. Kirils ļoti daudz dzīvojās ar viņiem pēc stundām, ar riteņiem un pa mežiem, un ballītēs. Tā dzīves dažādība, ko redzēja jaunie dzejnieki no dažādiem skatu punktiem ļāva arī tos tekstus konstruēt dažādos veidos," skaidro Burāne.
Dzejniece Marija Luīze Meļķe par darbu ar jauniešiem un izrādes teksta tapšanu atklāj, ka jaunieši dažādi reaģējuši.
"Bija cilvēki, kuri bija ļoti izvairīgī sākumā, bet tad paej dažus soļus viņam pretī, un viņš izstāsta tādas lietas, kuras domā, ka viņš nevienam citam, iespējams, vispār nav stāstījis. Bija tādi cilvēki, ar kuriem varēja ņemties un ņemties, viņi turpināja uztvert to kā joku. Bija cilvēki, kuri uzreiz ļoti gribēja runāties," stāsta Meļķe.
Viņa vērtē, ka astotā klases ir sarežģīts vecums: "Tur nav neviens vainīgs, tas viss ir ļoti sarežģīti. Tu iepazīsti šo cilvēku atsevišķi un saproti visas viņu brīnišķīgās kvalitātes, tad redzi, kā viņš uzvedas, kad nonāk kolektīvā, pilnīgi cits cilvēks. To visu atšķetināt un neielikt par daudz vērtējuma tajā iekšā.
Manuprāt, liels izaicinājums mēģināt saglabāt pēc iespējas godīgu skatījumu," atzīst Meļķe.
Dzejnieks Kirils Ēcis pārvērš savu pārdzīvojumu un piedzīvojumu tēlos, savukārt Raimonds Ķirķis izmanto skolas situāciju kā tēlu. Pieaugušo balsis izrādē pārstāv skolotāju koris, kura dziesmu tekstus rakstījuši Agnese Krivade un Kārlis Vērdiņš.
Kristai Burānei par izrādes impulsu bijuši Saeimā pirms dažiem gadiem pieņemtie ''tikumības grozījumi'' Izglītības likumā. Ar to saistīts arī izrādes nosaukums "Netikumīgie”.
"Tikumības grozījumi, kuri ir pieņemti jau pirms vairākiem gadiem, bet tagad mēs redzam, kādas sekas tas ienes skolas dzīvē un sabiedrības dzīvē kopumā. Tas bija tas, kas mani uztrauc, un
man likās, ka tas 21. gadsimta jaunieša portrets ir jāveido šo likuma grozījumu ēnā," atzīst Burāne.
"Izrāde nav par pašiem likuma grozījumiem, bet paturot prātā to, kā attiecas pret mākslu, mākslas darbiem un arī pret šiem trīs dzejniekiem, iespējams, vai šo izrādes tekstu saistībā ar izglītības procesu – tas vistiešākajā veidā ir saistīts ar šo likumu. Mēs nevaram noliegt, ka viņš ietekmē mūsu dzīves."
Režisore uzskata, ka svarīgi jauniešiem parādīt, ka viņu dzīve skolā nav vienkārši dzīve, ka ir cilvēki, kuri ir lēmuši par to, kā viņiem šī dzīve ir jādzīvo, un ar jauniešiem ir jāsarunājas par to, vai šie lēmumi, kas tiek pieņemti par viņiem un viņu vietā, ir saprātīgi.
"Mums likās svarīgi uzdot jautājumu, ko mēs saprotam ar tikumību un ar netikumību, ka mums ir jāuzdod jautājums par to, vai tiešām šie jaunieši ir tie netikumīgie, kuriem ir jāmāca, kā pareizi dzīvot. Vai tie ir skolotāji, kuri izliekas, ka nav dzīves aiz skolas durvīm vai kuri ir piespiesti šobrīd izlikties, ka nav šīs dzīves aiz skolas durvīm. Vai tie ir tie deputāti, kuri šo likumu virzīja un pēc tam arī pieņēma, manuprāt, vispār nedomājot ne par skolotājiem, ne par bērniem," skaidro Burāne.
Iestudējuma radošajā komandā arī dramaturģe Laila Burāne, scenogrāfs Krišjānis Elviks, gaismu mākslinieks Lauris Johansons, komponists Edgars Raginskis. Savukārt kormūziku ierakstīja un video filmējās Cēsu Kultūras centra jauktais koris „Wenden”.
Izrādes "Netikumīgie” pirmizrāde 14. un 15. decembrī "Dirty Deal Teatro", nākamās izrādes 10.,11., un 12. janvārī.