Martas Elīnas Martinsones un Anetes Konstes jaunākajā izrādē "Stiklotā svētnīca" par pamatu ņemta Tenesija Viljamsa luga "Stikla zvērnīca", kas jau vairākkārt iestudēta Latvijas teātros. Šajā reizē skatītājiem tiek dota iespēja pieredzēt, kā tiek veidots izrādes iestudēšanas process apstākļos, kad aktierus ietekmē saskarsme ar savām mammām.
"Nevalstiskā teātra telpās satiekas trīs aktieri un režisora asistente. Slavenais režisors X tur iestudēs dramaturģijas klasiku – Tenesija Viljamsa atmiņu drāmu "Stikla zvērnīca". Tā būs izcilākā izrāde, kāda jebkad redzēta nevalstiskajā teātrī. Ja vien pašiem izrādes veidotājiem nebūtu tik daudz neatrisinātu problēmu citam ar citu un, protams, ar savām mammām… Un ja vien slavenais režisors nekavētu," ieskicēts izrādes aprakstā.
"Kaut kā dabiski tas radās, bet pārsvarā, manuprāt, tas pirmais impulss bija Tenesijs Viljamss, kas ir viens no maniem vismīļākajiem dramaturgiem," par iestudējumu stāsta režisore Marta Elīna Martinsone. "Šķita, ka tās Tenesija Viljamsa lomas ir iespēja mazliet pastarpinātāk runāt par mums kā cilvēkiem. Par šo aktieru lomām."
Izrādē "Stiklotā svētnīca" spēlē aktieri Anta Aizupe, Daiga Kažociņa, Inese Pudža un Edgars Samītis.
"Ja mums te jāizvelk kādas divas galvenās tēmas, pirmais ir tas, kā paskatīties pašiem uz sevi no malas. Šeit es runāju tieši par teātra vidi, kurā mēs esam, mēģinājumu procesu, attiecībām, kādas ir starp aktieriem un režisoriem. Tā ir viena tēma. Otrā tēma, kuru arī katrs varonis izvelk gaismā, ir, protams, attiecības ar vecākiem. Tās ir divas galvenās līnijas," izrādi raksturo aktrise Aizupe.
Aktieri norāda, ka katrs šajā izrādē var atrast kaut ko, kas viņam aizķersies un liksies atpazīstams.
Izrādē mammas lomā iejutās Daiga Kažociņa. Viņa uzskata, ka attiecības ar vecākiem var būt sarežģītas, taču nepieciešamas: "Es ar savu mammu runāju. Runāju daudz. Arī smagas lietas. Vienmēr, īpaši tad, kad ir sarežģītas situācijas un kāda sāpe. Tas ir veids, kā kaut ko risināt. Kā atrisināt – sarunājoties."
Izrādes iestudēšanas process sākās jau pirms pandēmijas, tomēr tikai tagad tā nokļūst pie publikas. Režisore Marta Elīna Martinsone atzīst: "Mēs līdz pēdējām 10 minūtēm vēl neticējām, ka tas notiks, jo mums bija 100 dažādas atlikšanas, šķēršļi un vēl viss kaut kas, tāpēc atvieglojums un laimes sajūta ir milzīga."
18. oktobrī izrādi novērtēt varēja pirmizrādes skatītāji. "Lieliska izrāde, īsa, bet ļoti koncentrēta. Asprātīga. Ja var ticēt, ka tas ir ilgi tapis materiāls, arī dažādu iemeslu dēļ pārcelts – tad ļoti dzīvīga, brīnišķīgi aktieri, lieliski saspēlējušies. Lieliski pavadīts laiks," pēc pirmizrādes komentē teātra kritiķis Toms Čevers. "Tēmas, risinājumi, un attieksme pret cilvēkiem un par attiecību veidošanu un problēmām. Es domāju, tas spēles moments un aktieriskā veiklība – tas ikvienam būs patīkami, bet, tīri saturiski, es domāju, priekš trīsdesmit-četrdesmitgadniekiem tas būs pašā laikā."
Izrādes dramaturģiju veidoja Anete Konste un Marta Elīna Martinsone. Radošajā komandā strādāja scenogrāfe un kostīmu māksliniece Ieva Kauliņa, mūzikas autors Māris Butlers, horeogrāfe Katrīna Albuže, gaismu māksliniece Jūlija Bondarenko, producentes Marta Kontiņa un Elizabete Palasiosa ("Story Hub").
